Šī ir ES, ANO, kā arī Vācijas, Norvēģijas, Kataras, Lielbritānijas un Kuveitas kopīgi rīkota Sīrijai veltīta starptautiska donoru konference. Tajā 70 pasaules valstu un organizāciju delegācijas centīsies savākt nepieciešamo finansiālo palīdzību Sīrijas atjaunošanai.
Līdztekus šai finanšu palīdzībai, valstis pievērsīsies arī Sīrijas politiskajai nākotnei, iespējai sarīkot Sīrijā jaunas vēlēšanas un izveidot jaunu valdību bez prezidenta Bašara al Asada.
Sīrija ir lielā nenoteiktības fāzē. Varbūt ir rimusi tā mēroga asinsizliešana, par ko varēja dzirdēt līdz šim gan Alepo, gan citās pilsētās. Ir mēģinājumi uzsākt miera sarunas starp valdības spēkiem un opozīciju, taču tas viss ir ārkārtīgi trausls.
Joprojām ieroči pilnībā nav pieklusuši, miljoniem cilvēku ir bēgļu gaitās, un Sīrijā, aktīvi turpina darboties teroristiskie grupējumi, īpaši „Daīš".
Gaidāmo konferenci Briselē apvij arī skandālu ēna, jo uz to īpaši aicinātas Sīrijai tuvu esošās valstis, kas izmitina lielu skaitu bēgļu – Libāna, Jordānija un Turcija. Taču saistībā ar nesenajiem notikumiem, kad vairākās Eiropas valstīs Turcijas pilsoņi piedalījās referendumā par Turcijas pāreju no parlamentāras republikas uz prezidentālu, tādējādi nostiprinot pašreizējā līdera Redžepa Tajipa Erdogana varu, bet vairākas Eiropas valstis liedza izvērst aģitācijas aktivitātes, saniknojot Erdoganu, joprojām nav īsti skaidrs, kas konferencē Briselē pārstāvēs Turciju.
Šī nav pirmā donoru konference, kas veltīta Sīrijai. Tādas ir notikušas jau vairakkārt.
Aizvadītajā gadā Londonā Sīrijas atbalstam valstis galvoja 11 miljardus dolāru, kas bijusi līdz šim lielākā summa, kāda apsolīta vienas dienas laikā.
Tomēr, kā pēcāk norādīja starptautiskās palīdzības organizācijas, joprojām no solītā saņemta tikai daļa, un joprojām ir milzu grūtības gan ar humāno palīdzību, gan citām vajadzībām, kas nepieciešamas kara sagrautajai valstij. Situāciju ļoti sarežģītu padara arī fakts, ka Sīrijā pie varas joprojām ir Bašars al Asads, kuru ES dalībvalstis uzskata par politiķi, kurš būtu sodāms kara tribunālā par noziegumiem pret cilvēci.
Arī pirmdien, 3.aprīlī, ES ārlietu ministri, tiekoties sanāksmē Luksemburgā, vienojās, ka Asads nedrīkstētu piedalīties Sīrijas nākotnes veidošanā. Bet virkne pasaules valstu, piemēram, Krievija un Irāna Asadu joprojām atbalsta. Arī ASV līdz ar prezidenta Donalda Trampa stāšanos pie varas uzskata, ka Asada aiziešana vairāk nav prioritāte, jo Baltais nams tā vietā lielāku uzmanību pievērsīs cīņai ar Islāma valsti, kas aktīvi saimnieko Sīrijā.
Šādā situācijā un apstākļos palīdzēt valstij, civiliedzīvotājiem, ir ārkārtīgi grūti. Un šī nenoteiktība ir arī viens no iemesliem, kādēļ
starptautiskie donori ir gatavi apsolīt, bet ne pildīt savus solījumus.
ES no savas puses ir apsolījusi, ka būtu gatava mobilizēt finansējumu rekonstrukcijai, atmīnēšanā, uzraudzīt pamiera norisi, atjaunot pamatpakalpojumus - ūdensapgādi, veselības un izglītības sistēmu, palīdzēt sarīkot vēlēšanas, turpināt diplomātiskas sarunas ar visām iesaistītajam pusēm. ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni jau iepriekš ir paudusi, ka ES jau ir mobilizējusi 9,4 miljardus eiro Sīrijas vajadzībām, no kuriem teju miljards ir iztērēts Sīrijā humānās palīdzības misijās.
