Starptautiskajā politikā 2017.gads - pārdomu un neskaidrību gads

2016.gadā lielākajos medijos apsīka ziņu plūsma no Ukrainas. Taču tas vien nedod pamata optimismam par Rietumvalstu un Krievijas attiecībām. Līdz ar ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu neskaidrību kļuva tikai vairāk. Arī Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības neļauj rēķināties ar vienotu Rietumu nostāju.

Krievijas mediju telpā neslēpti parādās Kremļa cerības uz attiecību pārstartēšanu ar prezidenta Trampa administrāciju. Toties nākamajam Baltā nama saimniekam politikas pārskatīšana attiecībās ar Kremli var nenākt siltu jūtu dēļ, bet gan ar racionālu aprēķinu bremzēt Krievijas un Ķīnas tuvošanos, lai liktu šķēršļus Pekinas augošajai ietekmei pasaulē.

"Daži politologi un ASV politikas pētnieki uzskata, ka patlaban Tramps grib Krievijas un Ķīnas tuvošanās izjaukt, tādējādi radot sarunas iespējas ar Krieviju. Piemēram, Kisindžera stilā. Nominēts kā padomdevējs kaut arī 92 gadi, taču ietekmīgs un ļoti draudzīgs. Precīzāk, draudzīgs Putina reālisma politikai," uzskata politologs, vēstures doktors Kārlis Daukšts.

20.janvārī ASV Inaugurācijas diena. Vairumam pašmāju un starptautisko apskatnieku vienisprātis – šis ir galvenais atskaites punkts. Tad pilnībā uzzināsim jaunā Prezidenta administrācija un parādīsies pirmie paziņojumi, kas konkrēti signalizēs par noskaņojumu un nodomiem. Jebkurā gadījumā Maskavas cerības uz atkusni Baltā Nama un Kremļa starpā var beigties ātrāk, nekā iestāsies pavasaris. Abi līderi tiek raksturoti kā narcisisti, tādēļ jau drīz kopīgas valodas meklējumi var nonākt strupceļā. Tikām pašā Krievijā turpinās samilzt iekšējās pretrunas.

"Taisni sabiedriskajā sfērā, jo gatavojas atzīmēt revolūciju simto gadadienu - gan februāra, gan oktobra revolūcijas notikumus. Sabiedrība nav izstrādājusi vienotu politiku. Iekšpolitika ietekmē arī ārpolitisko retoriku, attieksmi un darbību," turpina Kārlis Daukšts.

Lielākas skaidrības nenesīs arī stāvoklis Eiropā. Jaunā gada pirmajos mēnešos oficiālā Londona varētu paziņot par to, kā tā redz izstāšanos no Eiropas Savienības jeb brexitu. Tas ir lielākais izaicinājums Eiropas Savienības vienotībai, kura sekas šobrīd nav iespējams pilnībā apjaust.

"Lielbritānijas premjere paziņojusi, ka līdz martam varētu būt lielāka skaidrība par to, kāds būs "Brexit". Mīksts vai ciets, vai vidējs vai vēl kaut kādā formā. Kāda varētu izskatīties Eiropas Savienība bez Lielbritānijas un kāda varētu izskatīties Lielbritānija bez Eiropas Savienības. Un, protams, pēc tam jau vēlēšanas Francijā un vēlēšanas Vācijā, kas parādīs tālāko Eiropas valstu kopējo tendenci," skaidro politologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Māris Cepurītis.

2017.gads nāks ar jautājuma zīmi gan Maskavā, gan Vašingtonā, gan Parīzē, gan Berlīnē. Tāpat arī Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās. Savukārt Romas gadījumā tam pievienojas arī finanšu krīzes draudi. Cik šādai neskaidrībai gatava Latvija?

"Kas ir izaicinošākais... resursu jautājums – tie mums ir ierobežoti. Un tas, ko neredzu līdz galam Latvijas ārpolitikā, kas izriet no politikas – kopējās stratēģijas trūkums. Kas ir tie lēmumi, ko daram un kā mēs to sasniedzam. Pašlaik reaģējoša. Bet tas nav tikai ārpolitikas jautājums. Jo ārpolitika ir tikai politikas turpinājums," norāda Cepurītis.

Papildu izaicinājumu Rietumvalstu politiskajai darba kārtībai rada Sīrijas konflikts un stāvoklis Tuvajos Austrumos. Bašara al Asada varas nostiprināšanās Sīrijā un spriedze Eiropas Savienības un Turcijas vidū var rezultēties jaunā bēgļu pieplūdumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti