Starptautiska tiesa sākusi izskatīt Krievijas un Ukrainas incidentu Kerčas šaurumā

Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls piektdien sācis izskatīt incidentu Kerčas šaurumā, kurā Krievijas bruņotie spēki sagrāba trīs Ukrainas karakuģus un 24 kara jūrniekus. Krievija prāvā gan nepiedalās, jo uzskata, ka tiesai nav jurisdikcijas pār tās militāro darbību. Savukārt Ukraina piektdien atkārtoti aicinājusi nekavējoties atbrīvot sagūstītos jūrniekus, kuriem Maskavas tiesa aprīlī pagarināja pirmstiesas apcietinājumu.

Starptautiska tiesa sākusi izskatīt Krievijas un Ukrainas incidentu Kerčas šaurumāRihards Plūme

    Reģionā saspīlējums ir pieaudzis jau kopš 2014. gada, kad Krievija pēc starptautiski neatzīta referenduma anektēja Krimas pussalu. Savukārt pērn novembrī Krievijas bruņotie spēki Kerčas šaurumā, kas savieno Melno jūru un Azovas jūru, sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas tika aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.

    Šajā incidentā tika sagūstīti arī 24 ukraiņu jūrnieki, no kuriem trīs tika ievainoti. Krievija viņus nogādāja Maskavā, kur saistībā ar apsūdzībām par nelegālu robežas šķērsošanu piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Savukārt aprīļa vidū Maskavas tiesa vēl par trim mēnešiem pagarināja pirmstiesas apcietinājumu jūrniekiem, kuriem draud līdz sešiem gadiem cietumā.

    Krievija paziņoja, ka konfrontācijā ar Ukrainas karakuģiem rīkojusies stingri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Kuģi esot nelegāli iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos un nav sadarbojušies ar Krievijas krasta apsardzi. Savukārt Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni un atklājis uguni, ievainojot Ukrainas jūrniekus.

    Kerčas incidentu Ukraina uzskata par agresijas aktu, bet jūrniekus - par karagūstekņiem. Valsts arī norāda, ka saskaņā ar starptautisku jūras konvenciju flotes kuģiem ir imunitāte. Ukrainas nostāju atbalsta arī ASV, NATO un Eiropas Savienība. Incidenta dēļ ASV un Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Krievijas amatpersonām. Arī ANO aizturētos Ukrainas jūrniekus uzskata par karagūstekņiem. Daudzi pasaules līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele, aicinājuši jūrniekus atbrīvot.

    Ukrainas Ārlietu ministrija iepriekš vērsās Hamburgā bāzētajā Starptautiskajā Jūras lietu tribunālā ar prasību atbrīvot jūrniekus un atdot kuģus. Jūras lietu tribunāls ir neatkarīga tiesu iestāde, kas izveidota saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju. Tiesa nodarbojas ar jūras strīdiem, un tiesas sēdes ir atvērtas.

    Piektdien tribunāls sācis izskatīt incidentu Kerčas šaurumā un darīs to arī sestdien. Pirmajā prāvas dienā tiesa uzklausīja Ukrainas puses argumentus, savukārt spriedumu tiesneši plāno nolasīt līdz maija beigām. Ukraina pieprasa Krievijai atbrīvot apkalpes locekļus un visus trīs kuģus, savukārt Krievija uzstāj, ka Ukrainas kuģi pārkāpuši tās robežas. Krievija prāvā gan nepiedalās, jo valsts pozīcija ir tāda, ka šai tiesai nav jurisdikcijas pār tās militāro darbību, tādēļ paredzams, ka Krievija neievēros tribunāla lēmumu.

    Ukrainas ārlietu ministra vietniece Oļena Zerkala tribunālā aicināja nekavējoties atbrīvot sagūstītos jūrniekus. Viņa piebilda, ka jūrnieku turēšana gūstā ir kārtējais apliecinājums tam, ka Krievija neievēro starptautiskās tiesības. Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko aprīlī sacīja, ka sagaida tādu tribunāla lēmumu, kas uzliks Krievijai par pienākumu atbrīvot jūrniekus un Ukrainas kuģus un atzīs Krievijas darbības par nelikumīgām.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti