Ukrainas valdība apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, aicinot nelabvēļus netraucēt sarunu ar Krieviju norisei.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas
Dienā, kad Krievijā tiek svinēta astotā gadadiena kopš Krimas pretlikumīgās pievienošanas Krievijai un desmitiem tūkstoši cilvēku Lužņiku stadionā bija ieradušies uzklausīt prezidenta Vladimira Putina patosa pilnos paziņojumus par milzīgajiem panākumiem Ukrainā, paralēlajā realitātē karš turpina nest ciešanas Ukrainai un tās iedzīvotājiem.
Kā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ienaidnieks dara visu iespējamo, lai apgrūtinātu iedzīvotāju pārvietošanos un nepieļautu ukraiņu humāno kravu nokļūšanu Mariupolē.
Tāpat piektdien piedzīvotas Sumu, Ļvivas, Kramatorskas un arī galvaspilsētas Kijivas apšaudes. Galvaspilsētā kārtējo reizi izpostīti dzīvojamie rajoni. Vienu no tiem apmeklēja arī galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko.
“Šeit trāpīja lādiņš, un mēs redzam milzīgu krāteri. Tas ir briesmīgi – blakus atrodas bērnudārzs, bet no otras puses – skola. Bojātas ir sešas dzīvojamās mājas, tām ir izsisti logi, tās vairs nav piemērotas dzīvošanai.
Četri bērni ir cietuši, viens cilvēks ir nogalināts un vēl 19 ir hospitalizēti. Tādas, lūk ir sekas! Situācija ir briesmīga,” secina Kļičko.
Nedrīkst pieļaut sabiedrības šķelšanos
Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis Oleksijs Arestovičs paziņojis, ka situācija visos frontes līnijas posmos tiek kontrolēta. Nekāda ievērojama ienaidnieka spēka virzība uz priekšu nav vērojama, jo Krievijas spēki cenšoties nostiprināties līdz šim iekarotajās teritorijās. Pēc Arestoviča vārdiem, ja atsevišķos posmos kaujās tiek sūtītas mācību vienības, kuras ir gan daļēji iznīcinātas, gan saņemtas gūstā, gan aizbēgušas, tas liecinot par uzbrūkošo spēku tuvošanos sabrukumam.
Šajā laikā gan netrūkst arī viedokļu par to, ka Ukrainas pašreizējā vadība nestāsta patiesību. Viens no galvenajiem Ukrainas delegācijas sarunvedējiem Mihailo Podoļjaks piektdien visai asi vērsies pret tiem kritiķiem un “ekspertiem”, kuri sniedz nevajadzīgus padomus par to, kā Ukrainai būtu jākaro un kā jāvada sarunas ar Krieviju.
Šādi Podoļjaks acīmredzot komentējis bijušā aizsardzības ministra Anatolija Gricenko izteikumus par to, ka Ukrainas prezidenta administrācija sarunās ar Krieviju jau sākot runāt par kapitulāciju.
“Ja mēs turpināsim tāpat kā iepriekšējos gados šķelt mūsu valsti, mēs varam nonākt pie ļoti nevēlama rezultāta. Taču mums ir nepieciešams tikai uzvarošs iznākums. Mēs ļoti labi apzināmies, kādas pašlaik Ukrainā ir vērtības, cik vienota pašlaik ir Ukraina.
Mēs pilnīgi noteikti nenodosim mūsu intereses – mūsu bērnu dēļ, kuri pašlaik uzlidojumu dēļ sēž pagrabos, un mūsu varoņu dēļ, kuri pašlaik krīt karalaukā. Tāpēc lūdzu – beidziet šķelt mūsu valsti!”
Krievijai draud maksātnespēja
Mēģinājumi apturēt Ukrainas karu notiek arī starptautiskajā līmenī. No daudzām Eiropas valstīm, tostarp Latvijas, piektdien masveidā tika izraidīti Krievijas diplomāti.
Īpašu videokonferenci sarīkojuši ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš norādījis, ka karadarbība Ukrainā pilnīgi noteikti neatbilst Ķīnas interesēm. Tikmēr avoti Eiropas Savienībā apgalvo, ka Ķīna joprojām apsver iespēju sniegt Krievijai militāru palīdzību.
Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra ir citējusi Ķīnas prezidentu, kurš sacījis, ka karš starp valstīm nav neviena interesēs un ka Ukrainas krīze ir tas, ko Ķīna nevēlas. Pekinai un Vašingtonai esot jāuzņemas sava atbildības daļa par mieru pasaulē.
Ķīnai ir draudzīgas attiecības ar Krieviju, tā arī ANO sanāksmēs nekad nav atbalstījusi rezolūcijas, kas pieprasa izbeigt karu Ukrainā, taču pēdējā laikā Ķīnas pozīcija kļūst Rietumiem pielaidīgāka un izskan arī vērtējumi, ka Ķīna neriskēs zaudēt ASV un Eiropas tirgu, kas varētu notikt, ja tā atklāti nostāsies Krievijas pusē.
Sankcijas pret Krievijas uzņēmējiem un uzņēmumiem pastiprinājušas Austrālija, Jaunzēlande, Norvēģija un Japāna, un ekonomiskā spiediena sekas kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor’s” ir pazeminājusi Krievijas kredītreitingu līdz līmenim, kurā defolts jeb maksātnespēja ir vairāk nekā iespējama.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā trīs miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
