Gan Ukrainas, gan prokrievisko kaujinieku pārstāvji apgalvo, ka pretinieks pārkāpj pamiera noteikumus un regulāri veic apšaudes. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji paziņojuši, ka diennakts laikā pa ukraiņu pozīcijām kaujinieki gandrīz 100 reižu šāvuši ar raķetēm „Grad”. Tāpat notiekot apšaudes ar mīnmetējiem un tankiem.
Ar identiskiem paziņojumiem klajā nākuši arī prokrievisko republiku kaujinieki. Tiek ziņots par vairākiem desmitiem bojā gājušo un ievainoto abās karojošajās pusēs.
Visasākā situācija izveidojusies Avdejevkas pilsētas tuvumā, kur 29.janvārī kaujinieki uzsāka uzbrukumu rūpnieciskajai zonai. Uzbrukumu dēļ pilsēta ir palikusi bez elektroapgādes un siltuma, un vietējās varas iestādes apsver iespēju evakuēt no pilsētas aptuveni 20 000 cilvēku.
Situācijas saasināšanās dēļ Ukrainas prezidents Petro Porošenko pārtrauca vizīti Vācijā. Avdejevkā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, un prezidents uzdevis Iekšlietu ministrijai un nacionālajai gvardei rūpēties par drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt sasildīšanās punktus iedzīvotājiem un alternatīvus enerģijas piegādes avotus skolām un bērnudārziem.
Porošenko paudis bažas, ka konfliktu varētu pastiprināt arī ASV prezidenta Donalda Trampa nākšana pie varas un paustā vēlme uzlabot attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šāda varbūtība ir izskanējusi arī iepriekš, analītiķiem pieļaujot, ka Krievijas un ASV tuvināšanās varētu notikt uz Ukrainas rēķina.
Karadarbības aktivizēšanās Ukrainas austrumos ir izsaukusi asu starptautisku nosodījumu.
Eiropas Savienības ārlietu dienests savā paziņojumā norādījis, ka apšaudes Avdejevkas tuvumā ir klajš Minskas vienošanās noteiktā pamiera pārkāpums.
Bažas paudusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kuras misija ir atbildīga par pamiera uzraudzīšanu. Sagaidāms, ka trešdien, 1.februārī, EDSO Speciālās novērošanas misijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs dosies patruļā uz Avdejevkas un Jasinovatujas pilsētām, lai klātienē izvērtētu situācijas nopietnību.
Iepriekš EDSO misija ne reizi vien apsūdzējusi neatzītās Doņeckas Tautas republikas kaujiniekus par šķēršļu likšanu misijas darbiniekiem, ierobežojot viņu pārvietošanās iespējas un informācijas vākšanu.
Savukārt ASV vēstniecība īpaši satraukusies par aptuveni 2500 bērniem, kuriem nav pieejams ūdens, elektrība un siltums.
Arī ANO Drošības padome pēc slēgtas sēdes paudusi satraukumu par bīstamo situācijas pasliktināšanos Ukrainas austrumos, aicinot konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtraukt uguni.
Ukrainas iesniegto rezolūciju bez iebildumiem atbalstījusi arī Krievija. Padomes paziņojumā īpaši nosodīta Minskas vienošanās aizliegto ieroču izmantošana, kas ir novedusi pie cilvēku, tostarp civilpersonu bojāejas un ievainojumiem. Sagaidāms, ka jau rīt Drošības padomē notiks arī atklātas diskusijas, kas būs veltītas situācijai Ukrainas austrumos.
ASV jaunā vēstniece Apvienotajās Nācijās Nikija Heilija tikšanās laikā ar Ukrainas vēstnieku paudusi ASV uzticību Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, tādējādi mazinot ukraiņu pusē pastāvošās bažas.
Tāpat sagaidāms, ka pašreizējā situācija Ukrainā tiks apspriesta arī trešdien Minskā paredzētajā starptautiskās kontaktgrupas Donbasa krīzes risināšanai tikšanās laikā.
Bažas par situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos pauda arī Latvijas Ārlietu ministrija, aicinot nekavējoties izbeigt apšaudes reģionā, lai Ukrainas valdība varētu uzsākt darbus humānās katastrofas novēršanai.
“Šis ir uzskatāms apliecinājums, ka netiek ievērotas Minskas vienošanās noteiktās saistības. Nosodām Minskas vienošanās ietvaros aizliegto artilērijas ieroču izmatošanu,” teikts ministrijas paziņojumā.
Žurnālists Aleksejs Grigorjevs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka Avdejevka ir svarīga pilsēta. Turp atrodas nozīmīgs ceļš uz Doņecku, kā arī Ukrainas oligarham Rinatam Ahmetovam piederoša rūpnīca. Grigorjevs vērsa uzmanību uz faktu, ka attiecības starp Krieviju, to atbalstošajiem kaujiniekiem un Ahmetovu ir pasliktinājušās, līdz ar to ir atļauts graut oligarha īpašumus.
Savukārt politologi Kārlis Daukšts un Ilvija Bruģe uzsvēra, ka pašreiz ir daudz spekulāciju ap to, kāpēc kaujas Austrumukrainā atkal ir uzliesmojušas. Daukšts izteica versiju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārbauda jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa attieksmi pret Ukrainu. Taču pastāv varbūtība, ka pati Ukraina cenšas vērst pasaules uzmanību notiekošajam Austrumukrainā - ne velti brīdī, kad kaujas atsākās Ukrainas prezidents Petro Porošenko bija vizītē pie Vācijas kanceleres Angelas Merkeles Vācijā.
Arī Bruģe pauda, ka liela loma būs ASV reakcijai un pašreiz abas puses spekulē ar Trampa lomu un attieksmi. Tomēr viņa atgādināja kāda no Krimas vadītāju teikto, ka robežas nav mūžīgas un Krievijai ir jāatgriežas savas impērijas robežās.
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad Ukrainas autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju. 2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.
