ĪSUMĀ:
- Konferencē Kanādā 40 valstu pārstāvji sprieda par inovācijām, iespējām un demokrātiju Ukrainā.
- Ukrainas prezidents Zelenskis apņēmības pilns turpināt uz uzlabot aizsāktās reformas arī pēc parlamenta vēlēšanām.
- Kanādas premjers: Reformas Ukrainā traucē arī no ārpuses, arī no Krievijas.
- Kanādas premjers: Liela loma reformās būs pilsoniskajai sabiedrībai.
- Ar Kanādu noslēdza vairākus sadarbības līgumus, arī par kanādiešu militārā ekipējuma pārdošanu Ukrainai.
- Zelenskis: Donbasa atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro.
- SVF: Ukrainai ir nepieciešams jauns uzņēmējdarbības modelis.
- Rinkēvičs sola nemainīgu Latvijas atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei.
- Nākamā Ukrainas reformu konference nākamgad ir plānota Lietuvā.
Šī bija jau trešā starptautiskā konference, kas veltīta reformu procesam Ukrainā. Šogad par konferences tēmu izvēlētas “Inovācijas, iespējas un demokrātija Ukrainā”. Vairāku dienu laikā aptuveni 40 valstu pārstāvji pārrunāja Ukrainas līdzšinējo reformu gaitu un apzināja turpmākos soļus reformu ieviešanā.
Šī ir arī pirmā konference, kurā Ukrainu pārstāv jaunievēlētais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, turklāt tā noorganizēta laikā, kad Ukrainā notiek gatavošanās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Šīs pēc dažam nedēļām gaidāmās vēlēšanas var radīt nopietnas pārmaiņas Ukrainas politiskajā vidē.
Volodimirs Zelenskis pēc tikšanās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo paziņojis, ka viņa komanda ir apņēmības pilna turpināt un uzlabot aizsāktās reformas arī pēc vēlēšanām.
“Ja runājam par reformām, jūs redzat, ka mēs jau esam reformējuši prezidentu. Es domāju, ka tas nav slikts solis no mūsu varas puses. 21. jūlijā mums ir paredzētas Augstākās Radas vēlēšanas. Es domāju, ka mēs saņemsim vairākumu un tiks izveidota jauna valdība. Šajā valdībā būs ļoti daudz reformatoru, kuri nebaidīsies īstenot reālas reformas, kas pacels mūsu valsti līdz Eiropas līmenim,” sacīja Zelenskis.
Kā norādījis sanāksmes namatēvs Džastins Trudo, Volodimira Zelenska ievēlēšana ir devusi jaunu grūdienu reformu procesam.
Kanādas premjerministrs gan atzīst, ka reformu straujākai īstenošanai traucē ļoti daudz izaicinājumu, tostarp no ārpuses. Un galvenokārt no Krievijas. Tieši tāpēc ir nepieciešams sadarboties ar Kijevu gan divpusējā formātā, gan dažādās starptautiskās iniciatīvās.
Arī šī reformu konference, uz kuru pulcējušies līdzīgi domājoši Ukrainas draugi no visas pasaules, nosūtot spēcīgu signālu gan Ukrainai un tās iedzīvotājiem, gan arī Krievijai. Džastins Trudo arī uzsvēris, ka liela loma reformu īstenošanā ir Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai.
“Viena no lietām, kas mani iedrošina visvairāk un ko es pirms dažiem gadiem redzēju savas vizītes laikā Ukrainā, ir pilsoniskās sabiedrības līderi. Mēs sēdējām pie viena galda ar cilvēkiem, kas strādāja pie policijas reformas, preses brīvības, pretkorupcijas jautājumiem vai seksuālo minoritāšu tiesībām. Es redzēju spēcīgu un enerģisku pilsonisko sabiedrību, kas dega par iespēju būt daļai no Ukrainas reformu procesa. Un es zinu, ka ar prezidenta Zelenska ievēlēšanu mēs redzēsim vēl vairāk pozitīvu soļu.
Mēs, protams, būsim pacietīgi, jo darāmā ir daudz. Taču mēs arī būsim pietiekami nepacietīgi, cerot ieraudzīt pozitīvus rezultātus ukraiņu iedzīvotājiem,” sacīja Kanādas premjers.
Konferences laikā notikušās divpusējās tikšanās laikā ar Kanādas amatpersonām noslēgti vairāki sadarbības līgumi. Tostarp par kanādiešu militārā ekipējuma pārdošanu Ukrainai un Kanādas militārās apmācības misijas pagarināšanu.
Zelenskis paziņojis, ka, sākot ar nākamo gadu, ir jāsākas NATO standartu un procedūru ieviešana Ukrainas bruņotajos spēkos. Turklāt prezidents piebildis, ka šis darbs nedrīkst būt imitācija.
Konferences laikā Volodimirs Zelenskis tikās arī ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas pārstāvjiem, atzīstot, ka pašlaik karadarbības pārņemtā Donbasa reģiona atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro.
Savukārt SVF vadība norādīja, ka Ukrainai ir nepieciešams jauns uzņēmējdarbības modelis, labākas institūcijas un attīstītāks privātais sektors. Taču pats galvenais – ir nepieciešama vēlme un apņemšanās šīs pārmaiņas veikt.
Ukrainas reformām veltītajā konferencē piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), kurš solījis nemainīgu Latvijas atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei.
Tāpat Latvija turpinās sniegt humāno palīdzību Austrumukrainas reģioniem, kas ietver arī medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu Ukrainas karavīriem un viņu ģimenēm. Intervijā Latvijas Radio Rinkēvičs norādīja, ka šī tiešām ir uzskatāma par tādu kā Zelenska iepazīšanās vizīti, lai uzzinātu viņa turpmākās darbības prioritātes.
“Tas, kas varbūt priecē, ka viņš vismaz ļoti skaidri pateica, ka ne tik daudz likumu skaits vai pareizu likumu pieņemšana kā tāda ir viņa mērķis, bet gan šo likumu konsekventa izpilde. Darbs pie Ukrainas pretkorupcijas programmas izpildes, gan tiesu varas absolūta reforma – tās ir lietas, par kurām ir runāts jau daudzus gadus. Otra puse, ko varēja just, ir, ka Ukrainas ārpolitiskā nostāja gan attiecībās ar Krieviju, gan saistībā ar Donbasa un Krimas statusu nemainās. Tā kontinuitāte daudzos jautājumos, manuprāt, turpināsies un būs lielāka, nekā prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā tika spriests,” sacīja Rinkēvičs.
Vēl pirms konferences noslēguma kļuva zināms, ka nākamā tikšanās pēc gada ir plānota Lietuvā. Kā norādījis Lietuvas ārlietu ministrs, ir nepieciešams aizstāvēt vērtības, kuras nav domātas tikai kādam. Tās nav tikai teorētiskas un tādas, kas tikai labi izklausās – tās ir vērtības, kuras visiem kopīgi ir jāaizstāv.
