Sadaļas Sadaļas

Starp Serbiju un Horvātiju izveidota jauna pundurvalsts - Ongulas kņaziste

Vieni dibina klubus, otri partijas vai biedrības, bet, izrādās - var dibināt arī valsti. Nepieciešams tikai atrast nevienam nepiederošu zemi un oficiāli pieteikt savas tiesības pēc klasiskā principa “kas pirmais brauc, pirmais maļ.”  Tieši tādā veidā Balkānos, uz robežas starp Serbiju un Horvātiju, ir radusies jauna valsts – Ongulas kņaziste.

Ongula sastāv no trim atsevišķām teritorijām Donavas labajā krastā ar kopējo platību aptuveni 700 tūkstoš kvadrātmetru – lielāka par Vatikānu un mazāka par Monako. Tuvākā lielākā pilsēta ir 15 kilometru attālumā Serbijā – Sombora ar 50 tūkstošiem iedzīvotājiem.

Valsts oficiālais nosaukums ir Ekoloģiskā Donavas kņaziste Ongula, un tā ir likumīga kopš šā gada 24.maija, kad tās dibināšana tika pasludināta ar īpašu manifestu. Valsts galva  ir kņazs – Milomirs I Bogdanovs, ilggadējs Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas Arhitektu biedrības priekšsēdētājs. Valdības sastāvā ietilpst  ministru prezidents - Ungārijas pilsonis Tamašs Serekešs - un ekoloģijas ministrs – rezerves virsnieks Cvetans Nočevs.

Dienvidslāvijas laikā te atradās liels dabas rezervāts „Kopački rit”, taču pēc militārajiem konfliktiem deviņdesmitajos gados, kad republikas nikni karoja savā starpā, palikušas vien neapdzīvotas, mežiem aizaugušas platības. Kad 1998.gadā tika noteiktas jaunās valstu robežas, acīmredzot, kartogrāfu nevērība vai kļūda atstājusi rajonā vairākas nevienam nepiederošas teritorijas, kas nav ne Serbijas, ne Horvātijas sastāvā.

No kara gadiem zeme glabā arī daudz mīnu, kas var būt bīstamas gan potenciālajiem tūristiem, gan kuģiem, kas peld pa Donavu. Tā kā paredzēts atjaunot teritoriju kā ekoloģisku rezervātu, tādu draudu novēršana būs viena no jaunizveidotās valsts prioritātēm. Šim nolūkam tikšot izmantota arī starptautisko organizāciju pieredze un finansējums.

„Mūsu mērķis ir attīstīt rezervāta statusu ar stingri ierobežotu piekļuvi. Ja saglabāsies tagadējā situācija, teritorija var kļūt bīstama visam kontinentam, jo neviens nevar garantēt, ka tur neizveidos savu placdarmu teroristi, piemēram, “Islāma valsts” pārstāvji, un nebūs likumīgas varas, kas stātos tam pretī,” teic valsts galva.

Pats valsts nosaukums nāk no senslāvu vārda “Ongul” un nozīmē “stūris”, oficiālā valsts valoda ir bulgāru, taču iespējams lietot arī serbu-horvātu, angļu un krievu valodu. Kņazistei ir sava himna no cariskās Bulgārijas laikiem, ģerbonis, kā arī naudas vienība – Donavas leva.

Lai gan pats sevi uzskata par demokrātijas piekritēju, kņazs Milomirs I Bogdanovs par valsts pārvaldes formu izvēlējies absolūto monarhiju, jo Ongulā nav pastāvīgu iedzīvotāju, tātad nav arī vēlētāju, kas izraudzītos, piemēram, prezidentu. Lai kļūtu par jaundibinātās valsts pilsoni, nepieciešams dot uzticības zvērestu, ko apstiprina ar speciālu kņaza dekrētu.  Ir atļauta arī dubultpilsonība. Kņazistes likumdošanas pamatā ir desmit Dieva baušļi, kas, pēc tās vadītāju domām, ir pilnīgi pietiekami.

Ārpolitikā Ongula paredz ievērot neitralitātes principus. Lai gan starp tās dibinātājiem ir vairāki Bulgārijas Rezerves virsnieku savienības biedri, nav plānots izveidot savu armiju.

Pirms pāris mēnešiem suverenitāti pasludināja vēl trīs pundurvalstiņas, kas atrodas turpat netālu - Anklāva karaliste, Selestīnas kņaziste un republika Liberlande.  Iespējams, Ongula bija pēdējā nevienam nepiederošā zeme Eiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt