Mūsu ēras 537. gadā atklātā vērienīgā Sofijas katedrāle ir bijusi gan Austrumu Pareizticīgās baznīcas, gan Romas katoļu baznīcas, gan musulmaņu dievnams. 1934. gadā Turcijas pirmais prezidents un sekulārisma aizstāvis Mustafa Kemals Ataturks lika pārveidot katedrāli par muzeju.
Šī mēneša sākumā Turcijas augstākā administratīvā tiesa anulēja Ataturka lēmumu, bet valsts prezidents Erdogans izdeva rīkojumu, ar kuru Sofijas katedrālei atjaunoja mošejas statusu.
Lēmums izpelnījās starptautiskās sabiedrības nopēlumu. Tam iebilst gan valdību vadītāji, gan starptautisku organizāciju pārstāvji bažās, ka viens no vēsturiski interesantākajiem un populārākajiem apskates objektiem paliks slēgts plašākai sabiedrībai.
Lai par to runātu, Vašingtonā tikušies garīdzniecības pārstāvji un politiskie līderi. Viņa Eminence Amerikas arhibīskaps Elpidofoross ticies ar prezidentu Donaldu Trampu, un abas puses vienojušās, ka tas būtu visai radikāls solis. Līdz šim ASV un Grieķija ir bijušas vienas no kritiskākajām pret Turcijas lēmumu.
ANO paudusi bažas, ka UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā ēka var zaudēt tur aplūkojamās unikālās mozaīkas, kas tapušas vēl laikā, kad katedrālē saimniekoja kristieši.
Erdogana kritiķi uzskata, ka katedrāles pārveidošana par mošeju ir prezidenta mēģinājums vairot savu popularitāti un novērst uzmanību no valsts ekonomiskajām problēmām, kuras ir padziļinājusi Covid-19 pandēmija.
Piektdien paredzētajā svinīgajā dievkalpojumā Sofijas katedrālē piedalīsies aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku. Kopā ar Erdoganu pasākumā ieradīsies arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Kataras šeihs Tamīms bin Hameds al Tānī.
