Ukraiņu spēkiem ir izdevies atkarot vienu no galvaspilsētas Kijivas piepilsētām, bet valdība brīdina, ka krievi gatavojas jauniem uzbrukumiem valsts lielākajai pilsētai. Tikmēr intensīvākās cīņas norisinās Ukrainas austrumos.
Maskava noliedz ieceri izmantot kodolieročus pret Ukrainu
Ukrainas un Krievijas klātienes sarunu ceturtais raunds notiek Dolmanbahčes pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati būs uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem.
Ukrainas delegāciju vada aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, bet Krievijas delegācijas priekšgalā ir prezidenta Vladimira Putina padomnieks Vladimirs Medinskis.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka ukraiņu minimālais uzdevums šajās sarunās esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums būšot vienošanās par pamieru.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms šodienas sarunām paziņojis, ka Krievija neplāno izmantot kodolieročus pret Ukrainu.
Kodolieroču izmantošana esot paredzēta, lai novērstu draudus Krievijas pastāvēšanai, sacīja Peskovs.
Krievija koncentrējas uz Ukrainas austrumu iekarošanu
Aizvadītajā naktī jaunu videouzrunu publicējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš apstiprināja, ka ukraiņu spēkiem ir izdevies atgūt savā kontrolē galvaspilsētas Kijivas piepilsētu Irpiņu. Taču Zelenskis norādīja, ka nav pamata priecāties, jo ap Kijivu turpinoties intensīvas cīņas. Krievijas karaspēks kontrolējot ceļus un vairākas apdzīvotas vietas Kijivas apgabala ziemeļos, kā arī pārgrupējot savas vienības.
Arī Kijivas apgabala militārā administrācija ir paziņojusi, ka iebrucēju spēki gatavojoties jaunām uzbrukuma operācijām reģionā.
ASV Aizsardzības departaments uzskata, ka Krievijas spēki pašlaik galveno uzmanību velta karadarbībai Doneckas un Luhanskas apgabalos, ko Maskava daļēji kontrolē jau kopš 2014. gada.
Algotņus sūtīs karot uz Ukrainu
Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija vēsta, ka Krievija uz Ukrainas austrumiem ir nosūtījusi privātās militārās kompānijas „Vagner” algotņus. Briti lēš, ka kaujas operācijās Ukrainā varētu iesaistīt vairāk nekā tūkstoti „Vagner” kaujinieku, kuri līdz šim piedalījās karadarbībā Sīrijā un vairākās Āfrikas valstīs.
Arvien smagāka situācija veidojas Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē.
Pilsētas mērs paziņojis, ka Mariupolē joprojām ir iesprostoti aptuveni 160 000 iedzīvotāju, kuri mitinās māju pagrabos bez pārtikas un tīra dzeramā ūdens.
Kāda Ukrainas valdības amatpersona paziņojusi, ka kopš uzbrukumu sākuma Mariupolē esot apglabāti vismaz 5000 nogalināto, bet pēdējo desmit dienu laikā no slimnīcām un ielām nav savākti līķi, jo nepārtraukti turpinās pilsētas apšaudīšana.
Mariupolē situācija ir katastrofāla
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva sacīja, ka humanitārā situācija Mariupolē ir katastrofāla.
"Ļoti daudzi cilvēki nav evakuējušies, jo oficiālie humanitārie koridori funkcionē tikai dažas pēdējās dienas. Iepriekš viņiem bija jāmēģina saviem spēkiem pamest pilsētu. Tā ir katastrofa. Pilsētu gandrīz nepārtraukti bombardē, notiek uzbrukumi civilajiem objektiem.
Mums ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība, lai evakuētu Mariupoles iedzīvotājus un nepieļautu, ka pilsētu pilnībā noslauka no zemes virsas. Krievi tur izmanto to pašu taktiku, ko viņi pielietoja Sīrijas pilsētā Alepo.
Viņu galvenais mērķis ir miermīlīgie iedzīvotāji, taču mēs cīnīsimies par saviem cilvēkiem. Mēs pateicamies atsevišķu Eiropas valstu līderiem, kuri piedāvā palīdzību pilsētas iedzīvotāju evakuācijai,” Žovkva sacīja intervijā raidsabiedrībai PBS.
Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko apgalvo, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainai līdz šim ir radījis zaudējumus 565 miljardu dolāru apmērā. Šajā summā esot ierēķināti gan tiešie, gan netiešie zaudējumi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
