Ar kamerām un fotogrāfiem Slovākijas premjers Igors Matovičs kopā ar veselības ministru Mareku Krajči, savu partijas biedru, marta sākumā lidostā sagaidīja Krievijas “Sputņik V” vakcīnu kravu – 200 tūkstošus devu. Slovākija kļuva par otro Eiropas Savienības valsti pēc Ungārijas, kas iegādājusies šīs vakcīnas, nesagaidot Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu.
“Iegādāties šo Krievijas vakcīnu bija pareizs lēmums. Tā ir uzticama, un mēs ļausim potēties tiem, kas to vēlas,” teica Igors Matovičs.
Gribēja kļūt par Slovākijas glābēju
Taču premjers vienošanos ar Krieviju bija noslēdzis slepus, aiz pārējo koalīcijas partneru muguras. Citas partijas iebilda pret šo soli, un “Sputņik V” iepirkums izraisījis smagu politisko krīzi. Veselības ministrs Mareks Krajči jau atkāpies no amata.
Situācijā ar Krievijas vakcīnas iepirkumu jāņem vērā arī fons. Eiropas Savienībā (ES) februārī kavējās apstiprināto ražotāju vakcīnu piegādes, tikmēr Slovākijas slimnīcas bija pārpildītas ar Covid-19 pacientiem. Vienu brīdi mirstības līmenis ar Covid-19 Slovākijā bija augstākais pasaulē. Eksperti vērtē, ka lēmums par "Sputņik V" vakcīnu iegādi bija politisks, lai gan piegādātās vakcīnas joprojām stāv neizmantotas.
“Jāsaprot premjera Matoviča lēmumu pieņemšanas stils. Viņš sevi prezentēja kā Slovākijas glābēju: “Es visu nokārtošu, dabūšu vakcīnas. Ja ne no Eiropas Savienības, tad no Krievijas. Domāju, ka krievi vienkārši izmantoja šo viņa politikas veidošanas stilu, vienojās un piegādāja “Sputņik” devas,” stāsta Slovākijas Ārpolitikas asociācijas vecākais pētnieks Aleksandrs Duleba.
“Bet mēs tās neizmantojam, tās glabājas noliktavā. Jo “Sputņiku” nav apstiprinājusi Slovākijas Nacionālā medicīnas aģentūra, kas sertificē mūsu valstī lietotos medikamentus.”
Valdība nonāca strupceļā
Pētnieks sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” norāda, ka nu jau no amata aizgājušais veselības ministrs Krajči šajā situācijā mēģinājis panākt, lai ārsti paši varētu pieņemt lēmumus par potēšanu ar “Sputņik V”, taču tie atbildējuši, ka šādu atbildību injicēt nesertificētu vakcīnu neuzņemsies.
“Līdz ar to iestājies strupceļš. Krievu vakcīna atrodas noliktavā. Kā es to redzu – gaidīsim uz Eiropas Zāļu aģentūru, ja viņi to apstiprinās, tad potēsim. Ja neapstiprinās – būsim tās iegādājušies veltīgi,” secina Duleba.
Eiropas Zāļu aģentūra 4. martā uzsāka “Sputņik V” paātrināto vērtēšanu. EZA eksperti izvērtēs, vai “Sputņik V” vakcīna atbilst visiem efektivitātes, drošuma un kvalitātes standartiem, kas ir spēkā Eiropas Savienībā. Ja vērtējums būs pozitīvs, tā tiks apstiprināta lietošanai ES valstīs.
Vakcīna kā propagandas rīks
Krievija augustā bija pirmā valsts pasaulē, kas apstiprināja savu Covid-19 vakcīnu bez pienācīgiem klīniskiem pētījumiem par tās drošumu. Tomēr vēlāk medicīnas žurnālā “ The Lancet” publicētais pētījums apstiprināja, ka “Sputņik V” vakcīna ir efektīva. To pasūtījušas desmitiem valstu, galvenokārt Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā.
Krievija piedāvā citām valstīm iegādāties šo vakcīnu, lai gan pašai trūkst ražošanas jaudu un Krievijā iedzīvotāju vakcinēšanas tempi līdz šim nav bijuši tik strauji, kā varētu likties. Dati liecina, ka, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tie būtiski atpaliek no Eiropas Savienības, un temps ir aptuveni līdzīgs kā Latvijā, kas ar īpaši labiem rādītājiem patlaban nevar lepoties.
“Ap krievu vakcīnu virmo daudz propagandas. Krievija to izmanto kā instrumentu un ārpolitikas rīku, lai izceltu, ka starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un institūcijām trūkst solidaritātes.
Tas ir Krievijas mērķis, un tā šo līniju ietur jau kopš 2014. gada un pat agrāk, kad sākās konflikts Ukrainā,” spriež Slovākijas ārpolitikas eksperts Duleba.
