Sprūds: Skotijas referendums, visticamāk, Eiropā nav pēdējais

Ceturtdien Skotijā notikušais referendums par neatkarību no Lielbritānijas, visticamāk, nebūs pēdējais, kad kāds apgabals vai teritorija Eiropā vēlēsies atdalīties no kādas valsts.

To intervijā Latvijas Radio atzina ārpolitikas notikumu vērotājs Andris Sprūds.

Vēstīts, ka referendumā par atdalīšanos no Lielbritānijas, mazliet vairāk nekā puse nobalsojušo Skotijas iedzīvotāju, atbalstīja palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Tādējādi neatkarīgas Skotijas valsts izveide ir noraidīta.

Taču Sprūds uzsver, ka nedz Skotijā, nedz citur Eiropā notikumi nav beigušies. Viņš pauž, ka Skotijas neatkarības piekritēju pulks pēdējos gados ir audzis. Turklāt Londonai, iespējams, vajadzēs pildīt savus solījumus pirms referenduma laikā, dodot vairāk brīvības Skotijai, tādējādi vājinot centralizāciju. Tas liek uzdot jautājumus par Lielbritānijas nākotni.

Taču Skotijas referendums var dot ierosmi un sparu citām teritorijām atdalīties no savām valstīm. „Skotijas referendums varētu pamudināt tās nācijas, kuras par to [referendumu] varētu domāt (..) Šis nav pēdējais referendums šādā līmenī,” atzina Sprūds.

Par visticamāko Skotijas pēcteci Sprūds atzina Kataloniju. Spānijas konstitūcija gan it kā neparedz šādu referendumu iespējamību. Tāpēc, ja kataloņi tomēr rīkos savu referendumu, tad tas būs nelegāls. „Šeit mēs esam zināmā strupceļā," atzina politologs. Tomēr Katalonijā vēlme atdalīties no Spānijas varētu būt lielāka nekā Skotijas – no Lielbritānijas. "Ja Lielbritānijas un Skotijas gadījumā ir diezgan stipri argumenti par to, lai Skotija būtu Lielbritānijas un Lielbritānija ES sastāvā, tad Katalonijas gadījumā tomēr ekonomiski racionāli ir ļoti liela pamatotība, ka šī teritorija pati labi funkcionētu,” norādot uz Katalonijas ekonomisko potenicālu, atzina Sprūds.

Lai saglabātu esošo situāciju, ES varētu norādīt, ka, atdaloties no Spānijas, Katalonija varētu zaudēt vietu ES. Tiesa, "ar varu mīļš nebūs" un ja Katalonijai Spānija sāks patikt arvien mazāk, tad referenduma iespēja pieaug, teica politologs. „Katalonijas gadījums būs lakmusa papīrs gan Spānijai, gan Eiropai,” secināja Sprūds.

Viņš noraidīja varbūtību, ka sadalīties varētu Beļģija, kas it kā sadalīta divās sadaļās. Tādā veidā Beļģija pastāv jau vairākus gadsimtus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt