Rīta Panorāma

Intervija ar Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar RSU Eiropas studiju fakultātes dekānu profesoru, LĀI direktoru Andri Sprūdu

Sprūds: Krievija mīkstina prasības pret Ukrainu, bet diez vai Putins «izlīdīs no bunkura» uz sarunām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas prasības pret Ukrainu kļūst arvien piezemētākas, bet esot grūti iedomāties, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izlīstu no bunkura un aizbrauktu satikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

Eksperta vērtējumā ir labi, ka sarunas starp Ukrainu un Krieviju vispār notiek. Tas dodot cerību, ka karadarbībai Ukrainā tuvākajā laikā var būt kāds atrisinājums. "Nebūsim arī vienlaikus pārlieku optimistiski un ideālistiski par šo, jo mēs nezinām dziļākos Krievijas un Putina nodomus," piebilda Sprūds.

Viņš gan atzīmēja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis būtu gatavs sarunām ar Krieviju, uz ko Zelenskis arī pats vairākkārt ir aicinājis. "Zelenskis būtu gatavs braukt, bet man ir ļoti grūti iedomāties, kā Putins [..] aizbrauktu satikties ar cilvēku, ko viņš ir nosaucis dažādos vārdos. Grūti iedomāties, ka Putins būtu gatavs no šī [garā] galda piecelties," atzina eksperts.

Savukārt, komentējot novēroto Krievijas sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā, Sprūds norādīja, ka neesot iespējams precīzi noteikt, kāds ir Krievijas sabiedrības noskaņojums. "Grūti pateikt, vai tas nevar mainīties no dienas uz dienu, ja mainās plate, ko laiž televīzijā," piebilda eksperts.

Līdz šim no Krievijas sabiedrības esot nākuši diezgan pretrunīgi signāli, jo arī pirms kara Krievijas sabiedrība esot bijusi pret karu kā tādu. "Pāris nedēļas vēlāk redzam, ka Krievijas sabiedrība ir atbalstoša Putinam un šis atbalsts ir pieaudzis. Tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus, kā Krievijas sabiedrība varētu attīstīties," piebilda Sprūds.

Tāpat, pēc eksperta domām, esot grūti pateikt, kā Krievijas sabiedrības attieksme izpaudīsies turpmāk, jo arī ekonomiskais šoks varot izmainīt svaru kausus.

"Jāatceras, ka tā nav tikai Putina Krievija, tas ir arī Krievijas Putins.

(..) Respektīvi, šī attieksme pret konfliktu, pret to, kādas ir Krievijas tiesības, tā ir ļoti dziļi "sēdoša" Krievijas sabiedrībā. Ja arī tevi neciena, tad vismaz no tevis baidās – tas arī šobrīd ir tāds dominējošais "trends" Krievijas sabiedrībā," skaidroja Sprūds.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti