Pēc "dzelteno vestu" protestiem Makrona reitings uzlabojas, tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tādēļ šis ir labs brīdis, kad "līst ārā no iekšpolitiskās bedres", stāstīja Sprūds. Viņš lēsa, ka arī Makrona priekšvēlēšanu lozungs būs tāds pats kā nesenajā uzsaukumā, jo katrs politiķis visupirms koncentrējas uz savu elektorātu.
Pēc Sprūda domām, francūžiem varētu patikt tas, ka viņu līderis ir reizē Eiropas līderis. Uz tā esot bijusi balstīt arī viņa iekšpolitiskā ievēlēšana. Šajā brīdī Makrons varot izmantot to, ka Vācija ir aizņemta ar savām problēmām, un izvirzīties abu lielvalstu tandēma priekšgalā.
Sprūds stāstīja, ka daudziem francūžiem un vāciešiem nepatīk bezpersoniskais Eiropas veidojums. Iespējams, viņi vēlētos atgriezties pie laika, kad bija "nacionālie čempioni" - lielās industriju grupas, kuras bija kompaktas un varēja parūpēties par patērētājiem - dabiskie monopoli, kas Francijā un Vācijā daudzās jomās ir bijuši kādu laiku. Makrons ne tikai saka, ka vēlas Eiropai dvēseli, bet arī vēl piesaista progresīvos, liberālos vēlētājus, sakot, ka vēlas zaļu ekonomiku, ka Eiropai jābūt pionierim rūpēs par klimatu.
"Viņš ir pietiekoši, ja tā var teikt, slīpēti, viltīgi tajā renesansē salicis gan to labi aizmirsto veco, gan tomēr salicis tos jaunos akcentus, ar ko viņš pats ir daļēji politikā ienācis," uzsvēra Sprūds.
KONTEKSTS:
Makrons šonedēļ nāca klajā ar plašu Eiropas reformu plānu. Otrdien viņa raksts tika publicēts lielākajās avīzēs gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā. Viņš uzsvēra tādas tēmas kā kiberdrošība, Eiropas robežu aizsardzība un klimata pārmaiņas. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis paudušas piesardzīgu atbalstu Makrona plānam.
