Kā, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijā, skaidroja Francijas prezidents Fransuā Olands, šādu lēmumu Kremlis pieņēmis pēc tam, kad Francijas valdība paziņoja par vizītes programmas maiņu, norādot, ka Olands Putinu ceremonijās nepavadīs un abu līderu sarunas būs veltītas vienīgi Sīrijas konfliktam.
Spriedze abu valstu attiecībās pieauga pēc tam, kad Maskava noteica veto Francijas un Spānijas izstrādātajai ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas paredzēja pārtraukt Krievijas un Sīrijas režīma uzlidojumus nemiernieku kontrolētajiem rajoniem Alepo.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero pirmdien, 10.oktobrī, paziņoja, ka Francija vēlas, lai Sīrijas pilsētas Alepo bombardēšanu izmeklētu Starptautiskā Krimināltiesa un vērtētu, vai tas ir kara noziegums. Bet prezidents Olands norādīja, ka vēl izvērtē, vai vispār tiksies ar Putinu, un vai tas būtu lietderīgi ņemot vērā notiekošo ap situāciju Sīrijā. Francijas valdība lika saprast – ja šāda tikšanās notiks, tad tās būs tikai sarunas par Sīriju, un Olands Putinu nepavadīs uz pareizticīgo baznīcas atklāšanas ceremoniju.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Putins ir „gatavs ierasties vizītē, kad tas būs komfortabli prezidentam Olandam.” Viņš piebilda, ka Maskava „gaidīs, kad šāds komfortabls mirklis pienāks”.
Francijas prezidents Olands uz to savukārt reaģēja, paziņojot, ka ir gatavs tikties ar Putinu „jebkurā laikā, lai veicinātu mieru”.
11.oktobrī Strasbūrā Eiropas Padomē viņš sacīja, ka Francijai un Krievijai ir „lielas domstarpības” attiecībā uz Sīriju. Olands piebilda, ka „ir nepieciešams iesaistīties dialogā ar Krieviju, bet tam ir jābūt stingram un atklātam”.
Kaut vizīte Parīzē atcelta, Putins joprojām apsver došanos uz Berlīni nākamās nedēļas vidū uz tikšanos, kurā paredzēts apspriest konfliktu Ukrainā. Tomēr informācija ir pretrunīga. Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs otrdien teica, ka Putins uz Berlīni dosies, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Olandu. Tomēr Kremļa preses sekretārs Peskovs paziņoja, ka vēl nav apstiprinājuma, vai Putins dosies vizītē uz Berlīni.
Tikmēr Sīrijas režīms un Krievija ar jaunu intensitāti atsākuši nemiernieku kontrolētās Alepo daļas bombardēšanu kopš nesen atkal sabruka pamiers. Damaska un Maskava uzstāj, ka uzlidojumi vērsti pret teroristiem.
Diplomātiski centieni atjaunot pamieru bijuši nesekmīgi.
Apvienotās Nācijas paziņojušas, ka pēdējās nedēļās Alepo bombardēšanā bojā gājuši simtiem cilvēki, starp kuriem vairāki desmiti ir bērni. Alepo austrumu daļā joprojām dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku un ANO brīdina, ka divu mēnešu laikā šis rajons var būt „pilnībā iznīcināts.”
