Sprādzienos pie Kabulas lidostas vismaz 90 bojāgājušie

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ceturtdien Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nogranduši sprādzieni. Viens sprādziens noticis pie Kabulas lidostas ieejas vārtiem, bet otrs pie netālu esošas viesnīcas, paziņojis Pentagons.

ĪSUMĀ:

  • Kabulā notika divi sprādzieni, viens no tiem pie lidostas ieejas vārtiem.
  • Sprādzienos gājuši bojā vismaz 90 cilvēki un vairāk nekā 150 ievainoti, ziņo BBC.
  • Pentagons apstiprinājis, ka 13 ASV militārpersonas gājušas bojā, 18 ievainotas.
  • “Taliban” pārstāvji norādījuši, ka sprādzienos nogalināti vismaz 28 talibi.
  • Atbildību par uzbrukumu uzņēmies džihādistu grupējums "Islāma valsts".
  • Vismaz vienu no sprādzieniem sarīkojis terorists pašnāvnieks.
  • Uzbrukumi izpelnījušies plašu nosodījumu.
  • ASV sola sodīt vainīgos. 
  • Arī Latvijas amatpersonas norāda – cilvēku evakuācija ir prioritāte.

Daudz bojāgājušo un ievainoto Kabulā pēc diviem sprādzieniem, no kuriem viens nogranda pie vieniem no Kabulas lidostas ieejas vārtiem, bet otrs dažu minūšu brauciena attālumā esošas viesnīcas, tur tika izmitināti cilvēki, kurus rietumvalstis gatavojās evakuēt. Pie Kabulas lidostas joprojām pulcējās tūkstošiem afgāņu, cerot izkļūt no valsts, tādēļ upuru skaits ir liels.

Cilvēki turpināja uzturēties pie lidostas, neskatoties uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Lielbritānijas brīdinājumiem, ka to izlūkdienestu informācija liecina par nopietniem terora draudiem un drīzu uzbrukuma mēģinājumu.

Britu raidorganizācija BBC, atsaucoties uz augsta ranga veselības aizsardzības amatpersonu, ziņo, ka uzbrukumos dzīvību zaudējuši vismaz 90 cilvēki un ievainoti 150 cilvēki. 

Starp bojāgājušajiem ir arī ASV militārpersonas, kas kopā ar britu karavīriem apsargā lidostas perimetru – Pentagons apstiprinājis, ka 13 ASV militārpersonas gājušas bojā, 18 ievainotas.  Tas ir Afganistānā lielākais  kritušo skaits ASV armijas rindās kopš 2011. gada.  

Tikmēr radikālā grupējuma “Taliban” pārstāvis norādījis, ka sprādzienos nogalināti vismaz 28 talibi. “Taliban” pārstāvji arī nosodījuši sprādzienus pie lidostas, norādot, ka tie notika zonā, kuru apsargāja ASV militārie spēki.     

Atskanot sprādzienam pie lidostas ieejas, cilvēku pūli, kas tur drūzmējas jau teju divas nedēļas, cenšoties izkļūt no Afganistānas, pārņēmusi panika. Kāds aculiecinieks stāstīja: “Kad cilvēki izdzirdēja sprādzienu, tad sākās panika. “Taliban” kaujinieki sāka raidīt šāvienus gaisā, lai pūlis izklīstu un nedrūzmētos pie vārtiem.

 Atbildību par uzbrukumu uzņēmies džihādistu grupējums "Islāma valsts". Tiek vēstīts, ka abus sprādzienus, iespējams, sarīkojuši teroristi pašnāvnieki.  

Vairāki tūkstoši cilvēku, kas joprojām atrodas lidostā un pie tās, ir izmisuši centienos pamest Afganistānu.

Rietumvalstu reakcija  

Neilgi pēc sprādzieniem virkne rietumvalstu līderu izteikuši nosodījumu par notikušo. 

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sasauca ārkārtas krīzes vadības sēdi, kurā apsprieda aktuālo situāciju par notikumiem Kabulā. "Noticis barbarisks terorakts, kas izskatās kā virkne uzbrukumu Kabulā lidostai, cilvēku pūlim pie tās. ASV armijas locekļi diemžēl ir zaudējuši dzīvību, kā arī daudzi upuri afgāņu vidū. Mēs izsakām līdzjūtību gan Savienotajām Valstīm, gan Afganistānas iedzīvotājiem," paziņoja Džonsons.

Uzbrukumi izpelnījušies plašu nosodījumu, tostarp no Vācijas un Francijas.

"Faktiski mēs visi esam nonākuši situācijā, kas vairs netiek kontrolēta. Domāju, neviens negaidīja tik strauju un brutālu situāciju Kabulā [..]. Faktiski mēs visi esam nonākuši situācijā, kad nevaram aizsargāt visus Afganistānas iedzīvotājus, kurus mēs vēlējāmies aizsargāt.

Tāpēc tagad mūsu pienākums ir radīt papildu risinājumus, lai aizsargātu šos cilvēkus nākamajās nedēļās un mēnešos," sacīja Francijas prezidents Emanuēls Makrons.

Makrons paziņojis, ka Francija vēl centīsies evakuēt vairākus simtus afgāņu no Kabulas. Savukārt  Vācijas kanclere Angela Merkele Kabulā izvērtušos situāciju nosaukusi par briesmīgu. Viņa sacīja: “Mēs vēl nezinām visas detaļas, bet teroristi uzbruka cilvēkiem, kuri cerēja doties prom no Afganistānas. Šie cilvēki vēlējās drošību un brīvību. Tieši tāpēc tas ir ļoti briesmīgs uzbrukums, kas noticis ļoti saspringtā situācijā.”

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs uzsvēris, ka cilvēku evakuācija no Kabulas aizvien ir prioritāte. 

Vairākas Eiropas valstis drošības situācijas dēļ jau pārtraukušas evakuācijas no Afganistānas, kā Beļģija, Nīderlande un Polija; Francija no piektdienas. Bet ASV un Lielbritānija solījušas turpināt evakuācijas centienus.

ASV sola sodīt vainīgos 

ASV, kas gādā par lidostas drošību, evakuāciju plāno noslēgt 31. augustā, taču jau brīdinājušas savus pilsoņus uz lidostu nedoties un gaidīt tālākus norādījumus. Afganistānā varētu būt vēl aptuveni 1500 ASV pilsoņu, trešdien paziņoja Vašingtona.

Baidens uzsvēris, ka sprādzieni netraucēs evakuācijas pabeigšanai, vienlaikus viņš solīja sodīt vainīgos, sakot: “Mēs nepiedosim. Mēs neaizmirsīsim. Mēs jūs notversim un liksim samaksāt.”

Baidens teica, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka teroristu organizācija "Islāma valsts", kas uzņēmusies atbildību par teroraktu,  to būtu sarīkojusi saziņā ar islāmistu grupējumu "Taliban", kas šomēnes pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Afganistānu.

Arī Latvijas amatpersonas norāda – cilvēku evakuācija ir prioritāte 

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio intervijā norādīja, ka primārais patlaban ir cilvēku evakuācija no Kabulas. Viņa ieskatā atšķirīgās politiskās dimensijas starp ASV un talibiem šobrīd tiek noliektas malā, jo svarīgākais šobrīd ir cilvēku evakuācija.

Kols uzskata, ka terorisms gan šajā valstī, gan citur pasaulē var pieaugt, jo talibi ir atbrīvojuši daudzus bīstamus ieslodzītos. Tāpat deputāts norādīja, ka tuvākajos gados varētu palielināties bēgļu skaits no Afganistānas. Katrai valstij pašai jāvērtē uzņemamo bēgļu skaits, sacīja Kols. Viņš izvairījās prognozēt bēgļu skaitu, ko varētu uzņemt Latvijā.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) atzīmēja, ka uzbrukums cilvēkiem, kuri jau ir izmisuši un cenšas pamest Afganistānu, ir nožēlojams. Rinkēvičs izteicis līdzjūtību afgāņiem un ASV saistībā ar zaudētajiem kareivjiem.

KONTEKSTS:

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti