Iznīcināta Krievijas munīcijas noliktava un nodarīti postījumi dzelzceļam
Krievija sākotnēji sprādzienus izskaidroja ar munīcijas krājumu detonēšanu, ko izraisījis ugunsgrēks kādā no Krievijas armijas noliktavām. Tas bijis Džankojas rajonā Maiskes ciemata apkārtnē. Vēlāk Krievija paziņoja, ka esot notikusi diversija. Par postījumiem Krimā ziņo gan Krievijas, gan Ukrainas puse.
Kļuvis zināms, ka sprādzienos Krimā nodarīti postījumi elektropārvades apakšstacijai un iznīcināta liela Krievijas munīcijas noliktava, kā arī nodarīti postījumi dzelzceļam Džankojas rajonā. Par to, atsaucoties uz okupācijas administrāciju, vēsta Krievijas propagandas organizācija "TASS".
Okupanti šo dzelzceļu izmantojuši, lai nogādātu tehniku un munīciju uz Ukrainas kontinentālo daļu. Šī incidenta dēļ tiks mainīti maršruti vilcieniem, kas kursē starp Krieviju un okupēto Ukrainas pussalu.
Drošības nolūkos nācies pārvietot vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.
Okupantu ieceltais Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs norādīja: "Mūsu rīcībā ir dati par diviem cietušajiem: vienam vīrietim ir šrapneļa brūce, bet otru saspiedusi siena. Viņu dzīvībai, par laimi, briesmas nedraud. Notiek visu cilvēku pārvietošana 5 kilometru zonā. Sniegsim datus par cietušajiem un regulāri informēsim par notiekošo."
Kā paziņoja Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko, sākot ar otrdienu, dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ugunsgrēku, kas izraisīja sprādzienus munīcijas noliktavā, izraisījis "sabotāžas akts".
Savukārt Ukrainas Bruņotajos spēkos atbildību par sprādzieniem neuzņemas un komentē tos kā ienaidnieka neprasmi veikt ugunsdrošības pasākumus.
Ukrainas armijas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats norādīja: "Protams, šādas lietas mūs nevar neiepriecināt. Un mēs ceram, ka ienaidnieks atbrīvosies ne tikai no militārās tehnikas, bet arī no lidojumu personāla."
Arī pirms nedēļas, 9. augustā, Krimā Krievijas kara aviācijas bāzē Saki līdz galam nenoskaidrotos apstākļos bija notikuši sprādzieni, kuros tika iznīcinātas ne tikai munīcijas noliktavas, bet arī aptuveni 10 Krievijas lidmašīnas. Krievija to skaidroja ar nejaušu incidentu. Tiek gan uzskatīts, ka bāze iznīcināta Ukrainas uzbrukuma rezultātā.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Krievijas karakuģu darbība Melnajā jūrā ir ierobežota, tie ieņēmuši aizsardzības pozīcijas un patrulē tikai tik tālu, cik atļauj Krimas pussalas krasta redzamības līnija. Līdz ar to gandrīz pilnībā ir novērsti Krievijas desanta draudi Odesas pilsētai un Ukrainas spēki var pārorientēt savus resursus citur.
Frontē – bez būtiskām pārmaiņām
Tikmēr situācija frontē nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Donbasā un Harkivas apgabalā turpinās Ukrainas pretošanās iebrucējiem. Kā atzinis Doneckā esošais Ukrainas karavīrs Mihailo no mīnmetēju vienības, uzbrukumu intensitāte gan ir pieaugusi.
Vīrietis sacīja: "Pēdējās dienās intensitāte ir pieaugusi. Īpaši no rīta, kad viņi sāk uzbrukumu. Viņi nāk tuvāk naktī un sāk uzbrukumu, kad ārā ir gaišāks. Mēs saņemam koordinātas, kur un cik daudz viņu ir, un sākam darbu, lai piesegtu mūsu kājniekus. Viņi haotiski šauj, bet mēs cenšamies precīzi trāpīt mērķī, lai bez iemesla neatklātu savu pozīciju un neizniekotu munīciju. Gaidām precīzas koordinātas."
Somija izsniegs krietni mazāk vīzu Krievijas pilsoņiem
Turpinoties diskusijām par tūristu vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem, šo jautājumu pirmdien pārrunājuši arī piecu Ziemeļvalstu premjerministri, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā. Tieši iebildumi gan neizskanēja.
Savukārt Somijas valdība lēmusi, ka no 1. septembra ierobežos Krievijas tūristu vīzu skaitu līdz 10% no pašreizējā apjoma. Kā skaidroja Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto, tūristu vīzas no Krievijas tiks izskatītas, ierobežojot atvēlēto darba laiku, kurā tūrisma vīzu pieteikumi tiks pieņemti, jo tiešs aizliegums pilsonības dēļ nav iespējams. Pašlaik Somija apstrādā aptuveni 1000 Krievijas vīzu pieteikumu dienā.
Latvija piegādājusi Ukrainas armijai sešas pašgājējhaubices
Latvijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka Ukrainai piegādājusi sešas pašgājejhaubices un tām paredzēto munīciju. Ukrainas Gaisa spēki nupat saņēma arī četrus Latvijas dāvinātus helikopterus.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs norādījis, ka Latvijas piegādātās haubices jau tiek izmantotas kaujās.
Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece ("Attīstībai/Par!") mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzinusi, ka saņem jautājumus par to, vai pēc šiem dāvinājumiem pašiem vēl ir, ar ko aizsargāt savu valsti vajadzības gadījumā. Viņa rakstīja, ka armija tiek modernizēta ar jaunākās paaudzes ieročiem pēc attīstības plāna. Līdz šī gada beigām esot paredzēts saņemt divus "Black Hawk" jaunākās paaudzes helikopterus. Notiek sarunas ar sabiedrotajiem par papildu helikopteru piegādi mūsu Gaisa spēkiem jau tuvākajā laikā. Pastāvīgi tiek iegādātas arī haubices, un vienlaikus līdz 2025. gadam paredzēts iegādāties raķešu artilērijas sistēmas "Himars".
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
