Pirmā eksplozija tirgū, šiītu apdzīvotajā Bagdādes Sadra pilsētas rajonā, notika rīta sastrēgumstundas laikā, dzēšot 64 cilvēku dzīvības un ievainojot ap 100 cilvēku. Ar spridzekļiem pildīta automašīna eksplodējusi netālu no skaistumkopšanas salona.
Pēcpusdienā sarīkoti vēl divi uzbrukumi Bagdādes ziemeļu un rietumu rajonā, pašnāvniekiem uzspridzinoties pie policijas kontrolposteņiem. Šajos sprādzienos gājuši bojā vēl 29 cilvēki.
Neilgi pēc uzbrukuma atbildību par tā sarīkošanu uzņēmies teroristu grupējums "Daīš", kas joprojām kontrolē lielas Irākas ziemeļrietumu teritorijas, ieskaitot Mosulas pilsētu. Izplatītajā paziņojumā norādīts, ka terorista pašnāvnieka mērķis esot bijuši šiītu kaujinieki, taču tiek ziņots, ka vairums bojā gājušo ir sievietes.
Kā norāda ārvalstu informācijas aģentūras, šī nav pirmā reize, kad šajā pilsētas daļā tiek rīkoti līdzīgi sprādzieni. Tā, piemēram, februāra beigās mobilo telefonu tirgū notika divi sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 70 cilvēki. Aprīļa beigās Bagdādes priekšpilsētā lauksaimniecības preču tirgū sprādzienā gāja bojā 20 cilvēku – toreiz terorists pašnāvnieks sprāgstvielām pildītā kravas automašīnā ietriecās šiītu svētceļnieku grupā. Arī šī mēneša sākumā vairākās eksplozijās tika nogalināti vismaz 30 cilvēki. Kā liecina ANO dati, vardarbības dēļ pēdējos mēnešos vidēji dzīvību zaudē no 1000 līdz 1500 irākiešu – gan civiliedzīvotāji, gan militārpersonas.
Reliģiskais saspīlējums starp šiītiem un grupējuma ''Islāma valsts'' galvenokārt pārstāvētajiem sunnītiem ir palielinājies pēc vietējo varas iestāžu mēģinājumiem atkarot pēc 2014. gada radikālo kaujinieku sagrābtās teritorijas. Taču daudzi iedzīvotāji, arī pēc šīsdienas incidenta, notiekošajā vaino tieši valdību. Kā aģentūrai "France Press" pastāstījuši vairāki neapmierinātie irākieši, konfliktā ir iesaistīta valdība, bet no uzbrukumiem cieš civiliedzīvotāji. Tieši Sadra pilsētā ir izveidojusies aktīva garīdznieka Moktada al Sadra vadīta protesta kustība, kas pieprasa veikt nekavējošas pārmaiņas valsts politiskajā vadībā, jo tikai tā būtu iespējams īstenot tik ļoti nepieciešamās reformas, atbrīvoties no politiskās aizbildniecības un cīnīties pret milzīgo korupciju.
Taču Irākas likumdevēju vara pašlaik ir faktiski paralizēta. Premjerministrs Haiders al Abadi vēlas nomainīt partijām pietuvinātos ministrus ar tehnokrātu valdību, taču pret šādām iecerēm asi iebilst ietekmīgākie politiskie spēki, kuri ir atkarīgi no ministriju piešķirtā finansējuma. Pagājušajā mēnesī pēc kārtējā neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunus ministrus, Bagdādes nocietinātajā Zaļajā zonā iebruka saniknoti protestētāji, cenšoties uzbrukt arī parlamenta ēkai. Kopš tās reizes parlamentam tā arī nav izdevies sapulcēties uz vēl vienu sanāksmi.
Pagājušajā nedēļā ANO īpašais sūtnis Jans Kubiss aicināja Irākas politiskos līderus un pilsonisko sabiedrību uz aktīvāku sadarbību pašreizējā politiskā strupceļa pārvarēšanai, brīdinot, ka krīzes turpināšanās un haoss nāk tikai par labu grupējuma ''Islāma valsts'' ekstrēmistiem. ANO pārstāvis arī piebildis, ka politiskās nesaskaņas ir tikai viena no daudzajām problēmām, kas pastiprina daudzos un sarežģītos militāros, drošības, humānos, ekonomiskos un cilvēktiesību izaicinājumus valstī.
