Sprādzieni Krimas lidlaukā stiprina ukraiņu cerības par okupantu padzīšanu no pussalas

Pēc otrdien Krievijas okupētās Krimas kara lidlaukā notikušajiem sprādzieniem izskan dažādas versijas par to, kāds bijis to iemesls un kādi ieroči varētu būt izmantoti, lai to īstenotu. Krievija sprādzienus izskaidro ar "munīcijas detonāciju", tikmēr ekspertu un amatpersonu izteikumi vedina domāt, ka Ukraina īstenojusi triecienu lidlaukam.

Novofedorivkas aerodroms ir viens no galvenajiem Krievijas aviācijas lidlaukiem. No tā Krievijas armija veic uzlidojumus un bombardē Zaporižjas, Mikolajivas un Hersonas apgabalus.

Sprādzieni Krimas lidlaukā stiprina ukraiņu cerības par okupantu padzīšanu no pussalas
00:00 / 03:51
Lejuplādēt

Krievija katru dienu turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas; arī naktī uz trešdienu uzbrukumos Dņipropetrovskas apgabalā nogalināti vismaz 13 cilvēki.

Rietumvalstu ieroču piegādes palielina Ukrainas iespējas dot atbildes triecienus okupantiem, un Ukrainas pārstāvji jau iepriekš brīdinājuši, ka varētu vērsties pret militāriem objektiem okupētajā Krimā.

Krievu tūristi bēg no Krimas

Pirmais sprādziens Novofedorivkas lidlaukā otrdien atskanējis pēc pulksten 15 pēcpusdienā, bet kopumā bijušas dzirdamas aptuveni desmit eksplozijas. Vairākos internetā izplatītos videomateriālos redzams, kā teju vienlaikus lidlaukā notiek divi sprādzieni, pēc kuriem gaisā paceļas lieli melnu dūmu mākoņi. Uz notikuma vietu devās liels skaits ātrās palīdzības automašīnu.

Video liecina arī par Novofedorivkas ciemā nodarītiem postījumiem, sadegušām automašīnām, bojātām dzīvojamām ēkām. Vietējos iedzīvotājos un netālu esošajos tūristos notiekošais radīja manāmu satraukumu un pat haosu. Netālu no lidlauka atrodas arī kūrortpilsēta Saki.

"Mamm, mammu! Vajag laisties prom no šejienes!" kliedz kādā video redzama meitene.

Novofedorivku masveidā steidza pamest tūristi, kā arī vietējie iedzīvotāji, un, izbraucot no pilsētiņas, veidojās sastrēgumi.

"Pirms Krimas tilta, uz izbraukšanu no Krimas liels sastrēgums, lēni kustas, stāvam jau pusstundu," vēsta kāds vīrietis, kurš cenšas pamest Krimu.

Sprādzienos gājis bojā viens cilvēks, bet 13 ievainoti, ziņo Krievijas propagandas mediji.

Krievija negrib atzīt, ka Ukraina veikusi triecienu

Ukrainas bruņotie spēki informē, ka sprādzienos iznīcinātas deviņas Krievijas kara lidmašīnas.

Krievijas Aizsardzības ministrija izskaidroja sprādzienus ar "munīcijas detonāciju", taču neminēja, ka tas būtu kļuvis par uzbrukuma mērķi.

Tomēr eksperti un amatpersonu izteikumi vedina domāt, ka Ukraina lidlaukam devusi triecienu.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka pie notikušā varētu būt vainojami vai nu partizāni, vai Ukrainas armija.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas atbilde uz notikušo izpelnījās plašu uzmanību. Tajā ministrija jokojās par Krievijas pusi, norādot, ka tā nevar noskaidrot ugunsgrēka cēloni, taču vēlreiz atgādina par ugunsdrošības noteikumiem un aizliegumu smēķēt tam neparedzētās vietās.

ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi pieļauj, ka Kremlim nav īpaša iemesla vainot Ukrainu uzbrukumā, kas nodarījis postījumus, jo tas demonstrētu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu neefektivitāti.

Nākotnē iespējami līdzīgi triecieni

Izskanējušas dažādas versijas par to, kādi ieroči triecienā izmantoti – varbūt pašu ukraiņu ražoti, varbūt piegādāti no ārzemēm. No Ukrainas kontrolētās teritorijas šis Krimas lidlauks atrodas vairāk nekā 200 kilometru attālumā, kas nozīmē, ka trieciens dots ar tālas darbības artilēriju.

Vienlaikus izskanējis arī viedoklis, ka triecienu Ukraina varētu būt īstenojusi no okupētās teritorijas, ko tā spējot paveikt. To norādījis militārais eksperts Tarass Žovtenko, piebilstot, ka nākotnē līdzīgi triecieni varētu atkārtoties.

Savukārt eksperts Oļegs Ždanovs pieļauj, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu būt uzbrukuši lidlaukam ar pretkuģu raķeti "Harpoon" vai tālas darbības rādiusa raķešu sistēmu (ATACMS), kuras piegāde Ukrainai no ASV vēl nav oficiāli apstiprināta.

"Atcerēsimies ceturto Ramšteinas sanāksmi, jāatminas Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Reznikova paziņojums par to, ka mēs nepublicēsim visu sarakstu ar to, ko saņemsim, mēs to darīsim zināmu ar nepatīkamu pārsteigumu kaujas laukā. Pilnībā iespējams, ka šis arī bija šis nepatīkamais pārsteigums Krievijas karaspēkam," norāda Ždanovs.

Ziņots arī Ukrainas armijas veiktu uzbrukumu tiltam pie okupētās Kahovskas hidroelektrostacijas Hersonas apgabalā. Tā vēsta Dienvidu operatīvā pavēlniecība. Pašlaik tiltu teju nav iespējams izmantot.

Karam jābeidzas ar Krimas atbrīvošanu

Lidlauks Novofedorivkā ir viens no galvenajiem Krievijas aviācijas lidlaukiem. Tajā galvenokārt izvietoti iznīcinātāji Su-30SM, Su-33 un bumbvedēji Su-24M. No šejienes Krievijas armija veic uzlidojumus un bombardē Zaporižjas, Mikolajivas un Hersonas apgabalu. Tādēļ šis trieciens uzskatāms par nozīmīgu.

Taču vairāki analītiķi uzsver ne tikai šī trieciena militāro nozīmi, bet arī politisko, ņemot vērā, cik Krievijai ir būtiska Krima un tā to uzskata par savu. Un arī to, cik triumfiāli Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gadā paziņoja, ka tā ir "atgūta".

Kā otrdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievijas karš pret Ukrainu sākās ar Krimas okupāciju un tam jābeidzas ar Krimas atbrīvošanu.

Viņš uzsvēra, ka bez Krimas pussalas atbrīvošanas nebūs stabila un ilgstoša miera ne Melnajā jūrā, ne Vidusjūras piekrastē. Prezidents atzina, ka pašlaik nav runa par konkrētiem termiņiem pussalas atbrīvošanai, bet darbs šajā virzienā turpinās tā sauktās Krimas platformas ietvaros.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt