Harkivas centrā Krievijas raidīta raķete ir trāpījusi daudzstāvu dzīvojamajā mājā, to daļēji sagraujot. No gruvešiem ir izdevies izvilkt izdzīvojušu sievieti. Notikuma vietā turpinās glābšanas un meklēšanas darbi, tāpēc pagaidām nav zināms par citiem cietušajiem vai upuriem.

Kopumā aizvadītajā naktī Harkivā nogranduši trīs sprādzieni.

Kopš pagājušās nedēļas tiek runāts par to, ka Krievijas karaspēkam Ukrainā ir operatīvā pauze, kuras laikā tas samazina uzbrukumu intensitāti, lai dotu iespēju atgūt spēkus karavīriem un papildināt trūkstošos resursus. Taču tas nenozīmē, ka frontē un tās tuvumā valda klusums.

Luhanskas un Doneckas apgabalu vadītāji svētdienas, 10.j ūlija, vakarā ziņoja par jauniem Krievijas spēku uzbrukumiem apdzīvotajām vietām. Piemēram, Soledaras pilsētā Doneckas apgabalā raķešu un artilērijas uzbrukumu laikā nogalināts vismaz viens cilvēks, bet vēl trīs ievainoti.

Lielbritānijas militārie izlūkdienesti vēsta, ka Krievijas karaspēka vienības turpina apšaudīt Doneckas apgabalā esošās Slovjanskas pilsētas apkaimi. Kaujas turpinās arī gandrīz pilnībā ieņemtajā Luhanskas apgabalā. Apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs pavēstījis, ka atsevišķas Krievijas armijas kaujas vienības ir iestrēgušas Bilohorivkas ciematā. Tas esot saistīts ar to, ka Ukrainas bruņotie spēki šajā apkaimē iznīcināja vairākas iebrucēju munīcijas noliktavas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā svētdienas vakara uzrunā iedzīvotājiem aicināja nedēvēt situāciju frontē par operatīvo pauzi, jo Krievija turpina veikt aviācijas uzlidojumus un artilērijas triecienus. Viņaprāt, par operatīvo pauzi varēs runāt tikai tad, kad Krievijas spēki cietīs tik lielus zaudējumus, ka būs spiesti bēgt no Ukrainas teritorijas. Prezidents arī apsolīja, ka visi Krievijas karavīri, kuri piedalās Ukrainas apdzīvoto vietu apšaudīšanā, tiks atrasti un sodīti.

Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka no prezidenta Zelenska ir saņemta pavēle izstrādāt plānu, lai atbrīvotu Krievijas okupētās teritorijas valsts dienvidos. Ministrs intervijā britu laikrakstam “Sunday Times” sacīja, ka viņš sabiedrotajiem rietumvalstīs aktīvi skaidrojot, kāpēc šī plāna īstenošanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami konkrēti bruņojuma veidi. Reznikovs gan neprecizēja, par kādu teritoriju deokupāciju ir runa.

Kā zināms, tad Krievija daļēji ir okupējusi Hersonas un Zaporižjas apgabalus. 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja abu apgabalu iedzīvotājus pamest reģionus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas.

Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka aizvadītajā diennaktī frontē valsts dienvidos ir nogalināti vismaz 38 iebrucēji, kā arī vairāki desmiti militārās tehnikas vienību un divas munīcijas noliktavas. Iespējams, ka vienā no Ukrainas spēku uzbrukumiem ir nogalināts Krievijas Nacionālās gvardes pulkvedis Aleksandrs Ņečipurenko.

Ukrainas varasiestādes turpina izmeklēt Krievijas karaspēka iespējamos kara noziegumus. Ukrainas Ģenerālprokuratūra vēsta, ka kopš 24. februāra Krievijas karavīri valstī ir pastrādājuši 22,5 tūkstošus kara un militārās agresijas noziegumus.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.