Ogļu šahtas iebrukšanas brīdī tajā strādāja 787 cilvēki. Vairākus simtus izdevies izglābt, taču tikpat daudz vēl palikuši iesprostoti pazemē – divu kilometru dziļumā un četru kilometru attālumā no ieejas.
Šahta iegruva pēc sprādziena, ko, iespējams, izraisīja dzirkstele no bojāta transformatora. Izcēlās ugunsgrēks, kura dēļ šahtā krājas daudz ogļskābās gāzes.
Glābšanas operācijas gaitā notiek mēģinājumi aizbērtajā šahtā iepumpēt gaisu, lai iesprostotie kalnrači varētu elpot. Glābēji atzīst, ka upuru skaits varētu pieaugt un cerības atrast izdzīvojušos zūd.
Turcijas prezidents un premjers Redžeps Tajips Erdogans atcēlis šonedēļ plānotās ārvalstu vizītes, lai apmeklētu traģēdijas vietu. Valstī ir izsludinātas trīs dienu sēras. Notikuma vietā un arī pie slimnīcas pulcējas simtiem kalnraču tuvinieku.
Negadījums kārtējo reizi izgaismojis bēdīgo stāvokli Turcijas ogļu ieguves nozarē, kas stipri atpaliek no daudzām industriālajām valstīm. Starptautiskā darba organizācija šo Eiropas Savienības kandidātvalsti 2012.gadā ierindojusi trešajā vietā pēc darba negadījumu izraisīto letālo iznākumu skaita.
Tieši Turcijas raktuvēs no 2002. līdz 2012.gadam gājuši bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku.
Tikmēr opozīcija pieprasa izmeklēt drošības standartu pasliktināšanos kādreiz valsts īpašumā esošajās šahtās. Trešdien pie raktuves īpašnieku biroja sapulcējušies protestētāji. Uzņēmums īsā paziņojumā otrdien notikušo nosaucis par graujošu incidentu, taču bija skops jebkuru detaļu sniegšanā.
Šis negadījums var kļūt par traģiskāko katastrofu valsts kalnrūpniecības nozarē. Līdz šim par tādu tika uzskatīta avārija Zonguldakas provincē Melnās jūras piekrastē 1992.gadā. Toreiz raktuvē gāja bojā 270 kalnraču.