Spolītis sacīja, ka pašlaik atrodas aptuveni 600 kilometru attālumā no Stambulas un apvērsumu un ārkārtas stāvokļa ieviešanu vērojis televīzijā. Savukārt uz ielām šo situāciju nevar izjust, un līdzīgi tas esot kūrortos.
Tajā pašā laikā Spolītis norāda, ka tiešie avioreisi būtu labākais ceļš uz Turciju, bet došanās caur Stambulu vai Ankaru var būt daudz sarežģītāks.
Taujāts par noskaņojumu Turcijas sabiedrībā, deputāts skaidroja, ka tā ir ļoti raiba. Piemēram, ir republikāniski noskaņoti cilvēki, kuri daļēji atbalstīja apvērsuma veidotājus, bet tagad atklāti to neteiktu.
Kopumā gan neapmierinātība ar pašreizēja prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana darbībām aug. Daudzi cilvēki cerēja, ka Erdogans Turcijas sabiedrību vienos, bet izskatās, ka viņš iet citu ceļu.
Jau ziņots, ka piektdienas, 15.jūlija, vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā - sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 50 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti. Tāpat Turcijas tiesas nolēma apcietināt 85 ģenerāļus un admirāļus. Erdogans jau solīja, ka „tīrīšana turpināsies”.
Savukārt šonedēļ tika paziņots, ka Turcijā uz laiku tiek ieviests ārkārtas stāvoklis un daļēji tiek apturēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas darbība.
Latvijas raidījumā "Pēcpusdiena" situāciju komentēka Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, viņa skaidroja, vai konvencijā ir paredzēta iespēja apturēt tās darbību, vai ir kādi konvencijas punkti, kas paliek spēkā.
