Pirms aptuveni 500 gadiem toreizējās Osmaņu impērijas valdnieks sultāns Suleimans Lieliskais apsvēra iespēju uzbūvēt kuģošanas kanālu, kas apietu Bosfora šaurumu. Suleimans Lieliskais šo ideju neīstenoja, bet to vēlas izdarīt viņa pēcteči.
Turcijas valdība Stambulas Eiropas daļā plāno uzbūvēt kanālu, kas savienos Melno jūru un Marmora jūru.
Jaunais ūdensceļš būs 45 kilometrus garš un 275 metrus plats. Tā būvniecības darbi sākās jūnija beigās, bet kanālu iecerēts pabeigt 2027. gadā.
Valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans apgalvo, ka Stambulas kanāls ir nepieciešams, lai samazinātu kuģu satiksmes intensitāti Bosfora šaurumā, kas ir viens no noslogotākajiem un vissarežģītāk izbraucamajiem kuģošanas ceļiem pasaulē. Tādējādi samazināšoties arī kuģu negadījumu risks Bosfora šarumā, kas stiepjas tieši pa vidu Stambulai.
Turcijas valdība arī uzsver, ka Stambulas kanāls samazināšot kuģu sastrēgumus Bosfora šauruma abos galos, un ļaušot iekasēt lielākas nodevas par jaunā kuģošanas ceļa izmantošanu.
Projekta atbalstītāji ir pārliecināti, ka kanāla būvniecībai atvēlētie 21 miljards eiro tiks atgūti ar uzviju.
Mūsdienu Turcijas sarežģītākajam un dārgākajam infrastruktūras projektam ir daudz oponentu. Pret jaunā kanāla būvniecību iebilst Stambulas vadība, zinātnieki un, kā liecina aptaujas, arī vairums no 16 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.
Skaļākais kanāla būvniecības kritiķis ir Stambulas mērs Ekrems Imamoglu no Turcijas lielākā opozīcijas spēka – Republikāniskās tautas partijas.
Viņš atsaucas uz vairākiem zinātniskiem pētījumiem, kuri brīdina, ka kanāla būvniecība apdraudēs dzeramā ūdens piegādes Stambulas Eiropas daļai, pakļaus iedzīvotājus lielākam apdraudējumam spēcīgas zemestrīces gadījumā, kā arī nodarīs milzīgu kaitējumu Marmora jūras ekosistēmai.
Imamoglu ir pārliecināts, ka vienīgie ieguvēji no Stambulas kanāla būs valdībai pietuvināti nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri blakus topošajam kuģošanas ceļam būvēs biroju un dzīvojamo ēku kompleksus.
“Mēs Stambulas kanālu izvēlamies dēvēt par “betona kanālu”. Tas tāpēc, ka betons būs tā apakšā, betons būs tā augšpusē, betons būs tā sānos. Betona kanāls nenozīmē neko citu. Tas ir tikai un vienīgi celtniecības projekts. Tas ir nekustamā īpašuma projekts,” uzskata Imamoglu.
Stambulas mērs aicina valdību atteikties no projekta un tam paredzēto finansējumu ieguldīt sabiedriskā transporta un ūdens apgādes sistēmas modernizēšanā, sociālajos projektos, izglītībā un aizsardzībai pret zemestrīcēm.
Stambulas reģionā dzīvojošais Mahsuni būs viens no desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri jaunā kanāla dēļ zaudēs savu pašreizējo dzīvesvietu. Viņaprāt, neviens nebūs ieguvējs no šī projekta.
“Ir skaidrs, ka šis projekts mums nenesīs labu. Kurp mēs dosimies? Valdība mums izmaksās ļoti nelielu naudas summu un aizsūtīs mūs prom no šejienes. Mēs ar to naudu neko nevarēsim izdarīt. Pat ja viņi dotu lielu naudu, kāpēc mums vajadzētu atteikties no sava īpašuma? Stambulas kanāls nav labs projekts nedz mums, nedz Stambulai, nedz arī valstij,” vīrietis sacīja ziņu aģentūrai “Ruptly”.
Neraugoties uz plašo kritiku, Turcijas prezidents Erdogans ir apņēmības pilns pabeigt Stambulas kanālu, kam ir jākļūst par viņa valdīšanas laika augstāko sasniegumu.
“Patīk jums tas vai nepatīk, bet mēs uzbūvēsim Stambulas kanālu. Mēs neļausim cilvēkiem, kuriem nav sapņu, kuriem nav mērķu, kuri nemīl un nenes cerību mūsu valstij, atturēt mūs no tā. Mēs nekad neiesaistīsimiem opozīcijas ļaunprātīgajos plānos, jo nevēlamies zaudēt ne sekundi laika,” paziņoja Turcijas prezidents.
Tomēr nav skaidrs, kur Turcijas valdība ņems naudu Stambulas kanāla pabeigšanai. Valsts lielākās bankas ir atteikušās piešķirt līdzekļus, norādot uz projekta potenciālo apdraudējumu videi un milzīgajiem finanšu riskiem.
Ir izskanējusi informācija, ka daļu kanāla būvniecībai nepieciešamo līdzekļu varētu aizdot Ķīna. Ģeopolitikas eksperti norāda, ka tas varētu radīt riskus Turcijas suverenitātei un drošībai.
Stambulas kanāla būvniecība arī likusi uzdot jautājumus par 1936. gadā noslēgtās Montrē konvencijas nākotni. Šis nozīmīgais dokuments garantē Turcijai kontroli pār Bosfora šaurumu un nodrošina brīvu civilo kuģu pieeju jūras ceļam, vienlaikus stingri ierobežojot militāro kuģu iebraukšanu.
Erdogans ir paziņojis, ka Montrē konvencija neattieksies uz Stambulas kanālu. Tas nepatīk Krievijai, kas bažījas, ka jaunais jūrasceļš pavērtu ASV karakuģiem brīvu pieeju Melnajai jūrai.
