ĪSUMĀ:
- Honkongā organizēti dažādi pasākumi, lai pieminētu Tjaņaņmeņas slaktiņa 31. gadadienu.
- Pasākumi sarīkoti, spītējot oficiālajiem aizliegumiem.
- Pekinai paklausīgais Honkongas likumdevēju vairākums pretrunīgi vērtētu nacionālās drošības likumu.
- Demokrātisko tiesību aktīvisti pārliecināti, ka ar to vēl vairāk ierobežos brīvības.
1989. gada 4. jūnijā Ķīnas Komunistiskā partija Tjaņaņmeņa laukumā iesūtīja tankus, lai Pekinā apspiestu studentu vadīto demonstrāciju, kurā skanēja prasības pēc demokrātiskām reformām. Slaktiņā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Dažādas aplēses liecina, ka upuru skaits pārsniedzis pat tūkstoti.
Kontinentālajā Ķīnā atklātas diskusijas par Tjaņaņmeņa laukuma slaktiņu ir aizliegtas. Centieni šo datumu pieminēt vai par to izteikties tiek cenzēti.
Savukārt Honkongā ik gadu, lai pieminētu Tjaņaņmeņa laukuma slaktiņa upurus, Viktorijas parkā pulcējas tūkstošiem cilvēku, rokās turot aizdegtas sveces. Aplēses liecina, ka pērn, slaktiņa 30. gadadienā, laukumā un ap to pulcējās 180 000 cilvēku.
Tomēr šogad pirmo reizi 30 gadu laikā Honkongas varasiestādes, aizbildinoties ar rūpēm par veselību koronavīrusa pandēmijas dēļ,
masveida atceres pasākumu aizliegušas.
Ap laukumu tika izvietotas barjeras, un policijas klātbūtne pilsētā ir redzamāka. Organizatori nosodīja šādu lēmumu un aicināja iedzīvotājus plkst.20 vakarā ievērot minūti ilgu klusuma brīdi un aizdegt sveces, pieminot upurus jebkur, kur tas iespējams.
Vairākās vietās pilsētā tika izdalītas sveces, un pie šiem punktiem veidojās liela kņada. Tūkstošiem iedzīvotāju slaktiņa upurus pieminēja daudzos parkos un citviet. Vairākās vietās tika izveidotas garas cilvēku ķēdes. Daudzi, aizstājot sveces, rokās turēja iedegtu telefonu.
Lai gan Viktorijas parka virzienā devās daudz cilvēku, policija tos neatturēja.
Policija nerīkojās arī tad, kad tika gāztas ap Viktorijas parku izvietotās barjeras.
Simtiem cilvēku, ieskaitot dažus ievērojamus demokrātijas līderus, izlauzās cauri šīm barjerām. Daži bija uzvilkuši melnus kreklus ar baltas krāsas uzrakstu “Patiesība”. Tikmēr citi izkliedza demokrātijas atbalstītāju saukļus. Cilvēku skaits parkā turpināja palielināties, līdz sasniedza jau vairākus tūkstošus, daudziem cenšoties ievērot distancēšanās noteikumus.
Netālu esošā policija rūpīgi vēroja notiekošo un daži cilvēki tikuši arestēti, tomēr neesot mēģināts protestētājus izklīdināt.
Čans Čin-Va ir viens no tiem, kas pieredzēja 4. jūnija notikumus Tjaņaņmeņa laukumā. Viņš saskata līdzību ar to, kas notika pirms 31 gada laukumā, un to, kas pašlaik notiek Honkongā. “Man šķita, ka domās esmu pametis šo laukumu, bet… raugoties uz to, kas notiek Honkongā, man ir sajūta, ka nekad tā arī neesmu pametis laukumu.
Tas ir tādēļ, ka briesmas un represijas, kas Honkongai būs jāpiedzīvo, nav nekas mazs, salīdzinot ar konkrēto dienu toreiz,” sacīja Čans Čin-Va.
Tjaņaņmeņa laukuma slaktiņa piemiņa šogad notiek laikā, kad situācija Honkongā ir īpaši saspringta, jo no jauna uzvirmojuši protesti. Tādēļ paralēli šī notikuma piemiņai Honkongas ielās daudzviet dzirdami arī pret Ķīnu vērsti un demokrātiju atbalstoši saukļi.
Pēc piemiņas brīža Viktorijas parkā cilvēku straumes devās uz centru, lai turpinātu piemiņas pasākumus un protestētu. Tika ziņots, ka populārajā iepirkšanās rajonā policija arestējusi dažus protestētājus.
Zīmīgi, ka
tieši šajā simboliskajā datumā Honkongas likumdevēju asamblejas vairākums pieņēma ļoti pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu.
Demokrātiskā opozīcija pret to asi protestēja, tostarp arī likumdevēju asamblejā ienesot podu ar smakojošu ķīmisku šķidrumu. Likuma pieņemšanu gan neparastā rīcība tikai aizkavēja, nevis apturēja.
“Tas bija bioloģisks mēslojums, kas smird tāpat kā varas partijas līdera teiktais. Akcijas mērķis bija parādīt, ka Pekinas kontrolētā likumdevēju padome ir sasmirdējusi un mēs vairs to nevaram paciest,” sacīja opozīcijas deputāts Edijs Ču.
