Kipras konflikta pēc iespējas drīza atrisināšana šobrīd ir arī augstu ES dienas kārtībā. Brisele cer šādi iegūt papildus punktus attiecībās ar Turciju, kas ir svarīga partnere bēgļu krīzē, bet joprojām neatrisinātais konflikts Kiprā liek dažādus šķēršļus.
„Apzinoties joprojām spēkā esošos izaicinājumus un problēmas, abi līderi ir apņēmības pilni pielikt visus pūliņus un līdz gada beigām varētu nākt klajā ar visaptverošu vienošanos,” tā pavēstījis ANO īpašais sūtnis Kipras apvienošanas sarunās, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.
Esot nozīmīgs progress sarunās par varas dalīšanu, ekonomiku, attiecībām ar ES, taču arvien ir daudz pretrunu jautājumos par drošību un garantijām. Jau nākamās nedēļas nogalē viņam un abu Kipras daļu – grieķu un turku līderiem ir paredzētas sarunas ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu, nolūkā veicināt pēc iespējas ātrāku situācijas atrisinājumu.
Kipra ir sadalīta jau vairāk nekā 40 gadu, kopš Turcija okupēja salas Ziemeļu daļu, un visā šajā laikā ikviens mēģinājums Kipru atkal samierināt, apvienot ir beidzies bez rezultāta.
Lai arī par Kipras konfliktu runāts jau ilgi, un tas vienmēr no jauna spilgti sevi pieteicis īpaši tajās reizēs, kad ES kārtojusi attiecības ar Turciju, tagad tas dienas kārtībā nokļuvis vēl augstāk, nekā kā iepriekš.
Tā iemesls ir ES vēlme būt ciešākās attiecībās ar Turciju pēc tam, kad sākusies bēgļu krīze, un Brisele liek lielas cerības, ka Ankara noturēs bēgļus savā teritorijā, atvairot viņu plūsmu pa Balkānu ceļu uz ES.
Turcija pretī prasa bezvīzu režīmu un aktīvākas sarunas par iestāšanos ES, ko līdz šim Kipra, būdama konfliktā ar Turcijas varu, allaž bloķējusi. Atrisināt Kipras spriedzi nozīmētu arī novērst ilgstošos šķēršļus sarunām ar Turciju.
To, cik svarīgi ir risināt Kipras konfliktu, savā uzrunā par stāvokli Eiropā izcēla arī EK prezidents Žans Klods Junkers. „Eiropa ir dzinējspēks un var palīdzēt Kipras atkal apvienošanā. Es to ļoti atbalstu,” sacīja Junkers.
Sarunas ar abu Kipras salas daļu līderiem intensīvi notiek jau visu vasaru un ne tikai varas visaugstākajā līmenī, bet arī dažādu sabiedrisko grupu starpā, kas atzīst, ka dialogs ir, bet atšķirīgi uzskati saglabājas.
Kipru sašķēla 1974. gadā Kipras pilsoņu kara un Grieķijas–Turcijas konflikta rezultātā. Salas dienvidos ir starptautiski atzītā Kipras grieķu valdība, bet ziemeļos - neatzītā Turku republika.
Viens no ievērojamākajiem mēģinājumiem salu apvienot notika 2004. gadā, kad vairāk nekā 75% Kipras grieķu tomēr noraidīja ar ANO starpniecību panākto tā saukto Kofi Annana plānu par salas atkalapvienošanos. 65% Kipras turku šo plānu atbalstīja. Galvenais iemesls tam bija grieķu bailes no tā, ka turku ieceļotāju tūkstoši, kas pēc sadalīšanas ieradās salā, radikāli mainītu demogrāfisko situāciju. Šobrīd grieķu kopiena Kiprā ir 77%, turku – 18% liela.
