Viens no Austrumu partnerības iniciatoriem, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis uzskata, ka Austrumu partnerības projekts tagad ir sācis pa īstam darboties un valstis jau drīzumā izjutīs tā labumus. Savukārt Moldovas sasniegumi var kalpot par piemēru citām valstīm.
„Programma sāk darboties. Mēs iniciēsim asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, kas nozīmē, ka mums tagad būs gatavi parakstīšanai dziļas un visaptverošas tirdzniecības līgumi ar trijām valstīm. Piemēram, dienvidu virzienā mums ir tikai viens šāds līgums – ar Maroku. Visvairāk ir sasniegusi Moldova, un tagad tā saņems bezvīzu režīmu ar Šengenas zonu, tā jau saņem Eiropas Savienības palīdzību reformu īstenošanā. Lai tas kalpo par labu mācību – ja jūs darāt vairāk savas ekonomikas un kritēriju izpildīšanas labā, Eiropa būs dāsna. Lai tas kalpo par iedvesmu citiem," sacīja Šikorskis.
Eiropas Savienība joprojām nav atmetusi cerības Viļņā notiekošajā Austrumu partnerības samitā tomēr parakstīt Asociācijas līgumu ar Ukrainu. Tas tāpēc, ka Ukrainas valdība joprojām turpina konsultācijas un, iespējams, ar savu galīgo lēmumu nāks klajā pašā pēdējā brīdī. Kā paziņojis Eiropas Padomes prezidējošās valsts Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavičs, izredzes gan ir visai niecīgas, taču Eiropas piedāvājums joprojām ir spēkā un Eiropas valstu līderi ir gatavi iesaistīties:
„Es nevaru jums simtprocentīgi pateikt, ka Ukraina līgumu neparakstīs. Un, ja arī neparakstīs – tā nebūs nekāda drāma, jo es uzskatu, ka Ukraina tagad ir tuvāk Eiropai kā jebkad agrāk. To pierāda socioloģiskās aptaujas un pilsoniskās sabiedrības pēdējo dienu aktivitātes ielās un laukumos. Šāda situācija nebija piedzīvota 10 gadus un mēs nedrīkstam to ignorēt un noraidīt. Protams, man kā Lietuvas ārlietu ministram gribētos, lai kaut kas tiek sakārtots jau Viļņā, taču, ja tas nenotiks, pats sarunu process netiks apdraudēts un es redzu labas perspektīvas. Taču, ja līgums netiks parakstīts rīt, vēlāk to izdarīt būs daudz grūtāk, taču neviens nesaka, ka tas nebūs iespējams."
