Vēsturisks tas ir gan tāpēc, ka būtiski mainījusies drošības situācija pie vairāku alianses dalībvalstu ārējām robežām, gan arī tāpēc, ka sarunas par aizsardzības jautājumiem, kas līdz šim aprobežojās ar teorētisku stratēģiju un plānu rakstīšanu, tagad tiek pieprasītas jau ar reālām garantijām.
LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols no Velsas ziņoja, ka valstu delegācijas sagaida atbildes uz milzīgiem drošības izaicinājumiem, Baltijas valstis gaida konkrētu apstiprinājumu tam, ka NATO aizsargās Baltijas valstis ne tikai vārdos.
Ceturtdien ir noslēgusies Afganistānas problēmām veltītā sesija, NATO apliecināja savu uzticību Afganistānas drošībai, pauda gatavību atbalstīt Afganistānas valdību, apmācīt tās armiju, ja būs saņemts šāds lūgums. Tagad jautājums ir, ko darīs Afganistāna, informēja Imants Frederiks Ozols.
Spriežot par situāciju Ukrainā, uzsvērts, ka uz Krievijas agresiju nevar atbildēt ar bruņotiem līdzekļiem, un NATO varētu sniegt Ukrainai nemilitāri palīdzību.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs LTV norādīja, ka NATO un ES nepalīdzēs Ukrainai, sūtot ieročus, ekipējumu un tehniku, nebūs, jo tādu palīdzību NATO un ES šādu palīdzību parasti nesniedz, bet atsevišķas valstis, kurām ir šādas iespējas, varētu sniegt palīdzību Ukrainai.
Ukraina nav NATO dalībvalsts, un daudzas lietas, ko bauda NATO dalībvalstis, uz Ukrainu neattiecās, tas tik apliecina, cik pareizs lēmums un kompromiss bija Latvijas iestāšanās NATO, jo „tagad mums ir radikāli cita situācija”, norādīja ministrs.
Lēmums par Baltijas valstu vēlmi pēc NATO klātbūtni reģionā gaidāms piektdien, bet skaidrs, ka tie nebūs būtiski spēki un ieroči, kurus izvietos reģionā, bet būs ātrās reaģēšanas spēki, kuriem gan būs nepieciešami atsevišķie infrastruktūras elementi Baltijas valstīs.
Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Falons Velsā parakstījuši līgumu par mazlietotu un atjaunotu bruņotu kāpurķēžu kaujas tehnikas iegādi.
Saskaņā ar valdības lemto, plānots iegādāties 123 kāpurķēžu kaujas mašīnas par 48 miljoniem eiro. Tehnika esot piemērota Latvijas apstākļiem - ar ļoti augstu mobilitāti. Tā var pārvietoties pa visiem Latvijas koplietošanas ceļiem, tiltiem un grāvju pārvadiem. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanā.
