Rasmusens intervijā LTV apliecināja, ka ir svarīgi aizsargāt Baltijas valstis, norādot, ka tās ir vienas no lielākām ieguvējām – NATO vienojās veidot Ātrās reaģēšanas spēkus, kurus Rasmusens salīdzināja ar šķēpa smaili, kas lido ātri un cērt ar spēku, stāstīja Imants Frederiks Ozols.
Baltijas valstis samitā noteikti saņēma vairāk, nekā tām bija iepriekš, un ir jāatceras, ka Baltijas valstis ir jaunpienācējas NATO blokā, un citām valstīm jāpierod pie domas rūpēties par Baltijas valstu drošību, norādīja Ozols.
Lai gan iepriekš izskanēja, ka Baltijas valstis vēlas pastāvīgas NATO bāzes, reģionā būs tikai atsevišķa infrastruktūra, taču arī tas ir ieguvums un signāls Krievijai, norādīja Ozols.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV raidījumam „Panorāma” atzina, ka ar samita rezultātiem „mēs varam būt apmierināti” - par atbalstu vārdos un apņemšanos aizstāvēt Baltijas valstis un samita lēmumiem, kā arī par to, ka 2014.gadā „beidzot esam kļuvuši par pilnvērtīgiem šīs organizācijas dalībvalstīm”.
Viņš gan norādīja, ka par samita veiksmi nākotnē liecinās tas, kā veidosies NATO attiecības ar Krieviju un Ukrainu.
Pagaidām arī nav precīza jauno NATO spēku vienību izveidošanas grafika. Ir atskaites punkts, nākamgad būs dalībvalstu ministru tikšanās, kurā par to spriedīs, tiesa šos spēkus neveidos uz līdzenās vietas, bet uz jau esošo NATO spēku bāzes, ziņoja Imants Frederiks Ozols.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi piektdien samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvo politiku. Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
