Irpiņā ir ienācis pavasaris, ko nevar apturēt pat karš. Izpostīto, izdedzināto namu dārzos saplaukuši augļu koki. Dobēs atvērušās tulpes. Kopš Krievijas armija padzīta no Kijivai tuvās piepilsētas, Irpiņā piesardzīgi atgriežas dzīve.
Marija Katļara ar ģimeni atbraukusi no Kijivas, apskatīt, kā agrāk omulīgā un viesmīlīgā pilsēta izskatās šodien.
“Jā, mēs atbraucām. Es gribēju izjust visas šīs sāpes un bēdas, ko agresors ir atnesis mums, mūsu zemei.
Izjust, cik sāpīgi un slikti tas ir, gribējās, tiklīdz bija daudz maz droši, atbraukt, šeit, pabūt…” sacīja Marija.
Irpiņas centrā ik pa laikam dzirdama norauto skārda jumtu monotonā klaudzēšana un arī darba rīku troksnis. Vīri labo šķembu sapostīto asfaltu.
Turpat ar āmuru klaudzina arī Viktors, atbraucis pie dēla, salabot krievu bruņu transportiera izārdīto žogu. “Visu salauza. Redziet, garāža, automašīna nodega, piekabe, ģeneratori. Visi logi izlidoja no rāmjiem, vai tos speciāli izsita. Un tas vēl ir labi… Redziet, tur vēl pāri ielai namu gruveši stāv, jumta nav, sienu nav,” pastāstīja Viktors.
Blakus mājā sava nama pagalmā atgriezusies arī Natālija. Viņa ved rādīt pagrabu, kur vairākas apšaudes dienas kopā ar kaimiņiem sēdējusi. Ik pa laikam iznākuši laukā pēc ēdiena.
“Daudz cilvēku aizgāja bojā. Vakar zvanīja paziņa un teica, ka vīrieti no šīm mājām snaiperi nošāvuši. Snaiperis, lūk, tur sēdēja un vienkārši šāva nost mierīgos iedzīvotājus, kuri gāja pēc ūdens vai maizes gabaliņa uz mājām. Vienkārši šāva nost. Tie nav cilvēki, es nezinu, kā viņus nosaukt,” sacīja Natālija.
Natālija nezina, kā būs tālāk, kā visu atjaunos. Pašvaldība apsolījusi dzīvojamo platību. Un tam visā pilsētā vajadzēs lielu spēku. Sagrautie nami daudzviet ir arī mīnu pilni.
Irpiņa bija viena no pirmajām, kas nokļuva Krievijas karaspēka kara ugunīs. Krievi ēkas apšaudīja ar tankiem, raķetēm, smago artilēriju.
Kara dienās Irpiņā bojā gāja vairāk nekā 300 mierīgo iedzīvotāju.
Lielāko daļu no 100 000 šiem pilsētnieku izdevās evakuēt. Pāri sagrautajam Irpiņas tiltam vien, kur arī tagad sākušies atjaunošanas darbi, pārgāja 40 000 cilvēku.
Kādas krāsmatu un dārzu ieskautas ielas malā LTV satika Vadimu Grinčenko. Viņš ir mākslinieks un mākslas pasniedzējs no Kijivas.
“Man tas sāp. Katrā manā darbā ir apvienota gan dzīvība, gan nāve, posts un nākotne. Redziet, zied ābeles, ķirši... Borodjankā es gleznoju, kā debesīs paceļas eņģeļi, nogalināto cilvēku dvēseles,” sacīja Vadims.
Viņš gleznojis arī Bučā un citās kara postītajās vietās. Tagad kopā ar domu biedriem gatavos izstādi, kas ceļos arī ārpus Ukrainas.
Bet katru dienu uz Irpiņu brauc brīvprātīgie no citām tuvējām Ukrainas pilsētām, gatavi palīdzēt.
Viņu pulkā LTV sastapa septiņpadsmitgadīgo Tatjanu. Viņa ir no Luhanskas. Pirms astoņiem gadiem kopā ar vecākiem aizbēga no kara tur, pārcēlās uz Irpiņu, bet karš viņus panācis arī te.
“Māju pretī pilnībā sabombardēja, un arī mūsu mājai trāpīja lādiņš. Cilvēki bez mantām bez jeb kā bēga prom. Mums mazliet paveicās. Saku paldies Dievam, ka pasargāja. Bija ļoti drausmīgi skatīties, kā mira cilvēki, kā visa dzīve tiek sagrauta,” sacīja Tatjana.
Tatjana mācās mūziku un spēlē ukraiņu nacionālo instrumentu, kas tagad skan arī sapostīto namu pagalmos, atgādinot par Ukrainas spēku un vienlaikus aicinot ziedot Irpiņai un citām kara ugunīs cietušajām Ukrainas pilsētām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
