Teroraktu, kas 10.oktobrī noticis Turcijas galvaspilsētā Ankarā un kurā dzīvību zaudēja gandrīz simts cilvēku, piemin arī Stambulā. Virs pilsētas plīvo Turcijas karogi un ielās izkārti plakāti, pieminot bojāgājušos.
Starp bojāgājušiem sestdien bija arī Republikāņu tautas partijas (CHP) jauniešu organizācijas pārstāvji. Organizācijas bijušais vadītājs Džanberks Jaļcins todien palika Stambulā: “Sākumā jutu dusmas. Man bija ļoti žēl to cilvēku. Es neaizbraucu uz Ankaru, lai piedalītos protestā, bet tas bija tāda veida protests, uz kādiem parasti eju. Mans draugs tur bija. Es biju priecīgs uzzinot, ka viņš nav miris. Bet citi cilvēki un pat veselas ģimenes ir mirušas. Cilvēki, kas tikai gribēja mieru.”
Ankaras dzelzceļa stacijas laukumā divi pašnāvnieki sarīkoja teroraktu tikai trīs nedēļas pirms gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām 1.novembrī. Tajās Turcijas valdošā partija Taisnīguma un attīstības partija (AKP) centīsies atgūt jūnijā zaudēto vairākumu parlamentā. Politiskās partijas pirmdien apturēja vēlēšanu kampaņas, bet Turcijas iedzīvotāji izgāja masu demonstrācijās. Vairāki protestētāji izkliedza saukli “Valsts ir slepkava”.
Arī Jaļcins uzskata, ka par notikušo atbildīga ir Turcijas valdība: “Pat ja valdība to [uzbrukumu] nepasūtīja, mēs zinām, ka valdība ir atbildīga par to, ka viņi [teroristi] ir Turcijā. Valdība viņus atbalstīja. Un tagad viņi ir Stambulā, Ankarā, Izmirā. Un par jebkuru spridzināšanu ir atbildīga valdība, tas ir viņu uzdevums - pasargāt iedzīvotājus. Ankarā notika mierīgs protests vietā, kas ir tuvu visām ministrijām un atbildīgajām iestādēm. Ja viņi būtu gribējuši pasargāt cilvēkus, viņi to būtu varējuši.”
Emins Batuhans Baklans, inženierzinātnes students, kas piedalījās Gezi parka protestos 2013.gadā, uzskata, ka valdību var vainot tikai par nolaidīgu attieksmi pret drošību. Viņaprāt, spekulācijas par valdības organizētu teroraktu, lai ietekmētu gaidāmās vēlēšanas, ir absurdas. “Gan jau, ka par uzbrukumu ir atbildīgi gan Kurdistānas strādnieku partija (PKK), gan “Islāma valsts”. Bet es nevaru teikt, ka [Turcijas prezidents Radžips] Tajeps Erdogans viņiem palīdzēja. Es 100% ticu, ka neviens Turcijas valdībā viņiem nepalīdzēja. Bet viņiem palīdzēja vājā Turcijas drošības sistēma. Mēs tikai gribam laimīgu un drošu dzīvi mūsu bērniem un mūsu ģimenēm. Tāpēc tas ir ļoti nomācoši. Ja cilvēki mirst, ir milzīgas dzīves drošības problēmas,” saka students.
Konflikts starp kurdu separātistu grupējumiem un Turciju ilgst jau vairāk nekā 30 gadus. Kurdu nemiernieki cīnās par lielāku autonomiju un kurdu tiesībām, un protesti gan Ankarā, gan Stambulā notiek regulāri.
Vācu telekanāla “N-tv” žurnāliste Luīza Uzūnere, kas studē Stambulā, uzskata, ka, visticamāk, teroraktu veikušas kādas no Turcijas nacionālistu organizācijām, jo konflikts risinās valsts iekšienē. Viņai šībrīža politiskā situācija atgādina laiku, kad Turcija piedzīvoja militārus apvērsumus un asu politisko izrēķināšanos starp labējiem un kreisiem politiskajiem grupējumiem. “Es jūtu un domāju, ka arī citi šeit tā jūtas, ka tas nav vienreizējs uzbrukums.
Izskatās, ka tas ir tikai konflikta attīstības sākums un kļūs arvien sliktāk. Turcija šāda nav bijusi kopš 1970.gadiem, un konflikts ir kļuvis diezgan brutāls.
Mēs varam tikai cerēt, ka pēc vēlēšanām visi nomierināsies un varbūt redzēsim pamieru. Es domāju, ka Erdogana valdība pēc tā, kā tā reaģēja pēc uzbrukuma, varētu iegūt lielāku vēlētāju atbalstu. Ja valdībai ir spēcīga balss pret teroristiem, viņi no tā iegūst, kā mēs to redzējām arī ASV, Obamam iegūstot atbalstu pēc Bin Ladena nogalināšanas.”
Turcija ir uzsākusi plašas operācijas pret “Islāma valsti” un atsākusi uzbrukumus Kurdistānas strādnieku partijai (PKK). Tomēr Turcijas premjerministrs Davatolu neizslēdz, ka par teroraktu varētu būt atbildīgas arī citas teroristiskās organizācijas.
Stundu pēc terorakta Turcijā tika bloķēti sociālie mediji “Twitter” un “Facebook”. Vēlāk Turcijas premjerministrs Davatolu izteicis arī īslaicīgu aizliegumu medijiem ziņot par Ankaras teroraktu.
Pēdējās nedēļas Turcijas mediji piedzīvo cenzūru, vairāki žurnālisti ir tikuši aizturēti un mediju kompānijas bloķētas no atsevišķiem telepakalpojumu sniedzējiem par valdības kritizēšanu.
Jau ziņots, ka sestdien Turcijas galvaspilsētā Ankarā pie centrālās dzelzceļa stacijas nogranda divi sprādzieni – vietā, kur uz miera demonstrāciju pulcējās kurdus atbalstošie aktīvisti. Notikums saasinājis politisko spriedzi Turcijā – līdz ar upuru bērēm notiek protesti pret valdību, bet arodbiedrības plāno streikus.
Galvenais aizdomās turētais par teroraktiem ir džihādistu grupējums "Islāma valsts", paziņojis Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu.
