No pēdējās vietas korupcijas uztveres indeksā starp visām Eiropas Savienības valstīm Rumānija ir pamanījusies tikt ārā – atstājot aiz sevis Itāliju, Grieķiju un Bulgāriju.
“Attiecībā uz augsta līmeņa politiķu sodīšanu – es teiktu, ka Rumānija ir viens no labākajiem piemēriem Eiropā. Korupcijas Rumānijā vairs netiek aizsargāta. Tas, kas mums jādara, lai būtu vēl labāki rezultāti – jāpierāda, ka tā nav nejaušība, ka tas attieksies uz visiem – nav tikai selektīvs tiesiskums, tikai uz vienu politisko pusi,” situāciju vērtē Rumānijas “Transparency International” izpilddirektors Viktors Alisters.
Tieši cīņa ar korupcija jau gadiem ir Rumānijas mediju pirmajās lapās.
To nodrošina galvenā korupcijas apkarotāja darbība – gan tā efektivitāte, gan mīlestība uz skaļām lietām, kurās iesaistītas augstas amatpersonas.
Pie spiediena no politiķiem jau esam pieraduši – tā teic Nacionālās pretkorupcijas direkcijas virsprokurora vietnieks Nistors Kalins. “Spiediens var parādīties publiski – caur medijiem. To izmanto visbiežāk, lai izdarītu spiedienu uz izmeklētājiem. Bet šis spiediens nav liela problēma. Problēmas parādās tad, ja tiek ierobežotas izmeklēšanas iespējas, ja korupcijas pārkāpumi tiek dekriminalizēti,” norāda Kalins.
Viena no prasībām Rumānijai, stājoties Eiropas Savienībā, bija izveidot vēl nebijušu iestādi - Nacionālo integritātes jeb godīguma aģentūru. Tā pārbauda amatpersonu ienākumu deklarācijas, dot savu atzinumu par interešu konfliktiem un spēj tiešsaistē analizēt valsts un pašvaldību iepirkumu slēptākās saistības. Aģentūras darba rezultātā krēslu zaudējuši vairāk nekā 10 deputāti, un sabiedrība sākusi tai uzticēties – 85% no izmeklēšanas lietām ierosinātas pēc iedzīvotāju sniegtajām ziņām par amatpersonu neparasti dārgām mašīnām vai aizdomīgiem darījumiem.
“Tas, ka mūs nepārtraukti uzraudzīja Eiropas Komisija – tas mums deva daudzas priekšrocības,” saka Nacionālās integritātes aģentūras ģenerālsekretārs Silviu Joans Popa. “Politiķiem bija pienākums dot mums resursus, jo tas bija Rumānijai ļoti svarīgs lēmums, svarīgs mehānisms. Šī pozitīvā vide radīja situāciju – mūs atstāja mierā un ļāva mums darīt mūsu darbu bez politiskās iejaukšanās,” pauž Popa.
Vaicāts, vai viņam ir zvanījuši politiķi, Popa atsaka: “Es te esmu kopš 2007. gada. Mēs nesaņemam zvanus šādā kontekstā. Mēs tikai darām savu darbu – cik labi varam!”
Tomēr situācija ar korupcijas apkarošanu Rumānijā vēl ir tālu no rožainas.
Gada sākumā vēlu naktī valdība pieņēma lēmumu, ko daudzi uztvēra mēģinājumu “piedot” finanšu pārkāpumus līdz 40 000 eiro. Protesta demonstrācijās visā Rumānijā ielās izgāja pusmiljons iedzīvotāju. Dīvainais rīkojums tika atsaukts, bet daži protestētāji vēl turpina aktivitātes. Andrejs Kalins pie Rumānijas premjera biroja ierodas katru vakaru un pārņem te nakts maiņu. “Mūsu konstitūcijas 55. pantā ir teikts, ka pilsoņiem ir tiesības un pienākums aizstāvēt Rumāniju. No mūsu viedokļa viņi [valdība] ir teroristi, mēs esam pretterorisma vienība, bet sabiedrība ir ķīlnieki. Viņi cenšas panākt, lai šī valsts no kartes pazustu – un tā jau vismaz 27 gadus,” norāda Kalins.
Te katru dienu deviņos vakarā pulcējas protestētāju grupa, kas pauž savu neapmierinātību gan ar saukļiem, gan katru vakaru arī dzied. Tā jau mēnešiem, ik vakaru Viktorijas laukumā pie premjera biroja.
Rumānija ir visnabadzīgākā Eiropas Savienības valsts un uzņēmējiem ir ērtāk būvēt savu biznesu uz valsts iepirkumiem un ciešām saiknēm ar politiķiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka privatizācija vēl te tālu no pabeigtas. “Rumānijas ekonomika joprojām ir vāja un ļoti atkarīga no politiskās varas pār dažādiem resursiem,” pauž Bukarestes ekonomikas profesors Kristians Pauns. “Visefektīvākais veids, kā cīnīties pret korupciju, būtu samazināt valsts lomu ekonomikā. Ja politiķi vairs nebūtu tik ļoti iesaistīti dažādos tirgus mehānismos, resursu sadalē iepirkumos, resursu pārdalē – tas ievērojami mazinātu korupcijas līmeni,” skaidro Pauns.
