Parīzē rit ārēji mierīga sestdienas diena, taču, protams, tai ir cita noskaņa, apzinoties, cik izšķirošam brīdim valsts gatavojas. Šodien ir „klusā sestdiena”, jo saskaņā ar likumu dienu pirms vēlēšanām visas kampaņas ir pārtrauktas.
Tāpēc centriskajam Emanuelam Makronam ir grūti atspēkot piektdien notikušos hakeru uzbrukumus, jo nedz viņš, nedz viņa komanda to vairs nevar izmantot priekšvēlēšanu kampaņas labā. Un par to ir jāklusē arī medijiem līdz par brīdim, kad svētdien slēgs vēlēšanu iecirkņus. Francijas varasiestādes brīdinājušas, ka hakeru nopludināto Makrona kampaņas iekšējo dokumentu izplatīšana ir kriminālnoziegums.
Makrona birojs vēlēšanu priekšvakarā. @LRZinas pic.twitter.com/fr7wAEgI1H
— Ina Strazdina (@InaStrazdina) May 6, 2017
Francijai piederošajās aizjūras zemās vēlēšanu iecirkņi jau ir atvērti, kā arī balsošanu ir sākuši ārzemēs dzīvojošie Francijas pilsoņi.
Parīzē joprojām ir ārkārtas stāvoklis pēc 2015.gada novembra teroraktiem, tādēļ pievērsta būtiska uzmanība drošībai un ielās un sabiedriskajās vietās dežūrēs vairāk policistu. Tāpat ir pagarināts balsošanas laiks par vienu stundu, lai cilvēkiem būtu vairāk laika un pie iecirkņiem neveidotos rindas.
Pašā Francijā balsošanas iecirkņi atvērsies astoņos un arī aizvērsies laikā no plkst.19 līdz 20. Tas atkarīgs no pilsētas lieluma. Medijos sola, ka jau ap astoņiem vakarā varēs uzzināt pirmos provizoriskos rezultātus.
Piektdienas sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa galēji labējā sāncense Marina Lepēna iegūs 38% balsu. Taču Francijā joprojām ir liels neizlēmušo pilsoņu skaits, kuri var pavērst rezultātu vienā vai otrā virzienā.
Vēl vairāki ekspertiem Parīzē Latvijas Radio norādīja, ka par Makronu slieksies balsot tie vēlētāji, kuri pirmajā kārtā atbalstīja vai nu labēju vai kreisu politiķi, jo Makrons ir centrisks, tātad būtībā pa vidu šīm abām politiskajām nostādnēm. Savukārt, Lepēnas balsotāji ir „noslēpumaināki”. Viņu vidū ir tādi, kurus nav apmierinājusi līdzšinējā „tradicionālā” politika, ekonomiskā attīstība. Lepēnas atbalstītāju vidū ir arī daudz zemnieku, arī jauniešu.
Jau ziņots, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu un tiesības cīnīties par Francijas prezidenta amatu otrajā kārtā ieguva centriskais Makrons un labēji radikālā Lepēna.
