Tālu no lielajām pilsētām, mazā ciematā salas dienvidos izveidota viena no bēgļu nometnēm. Apsargātā teritorija atgādina vietu pie būvlaukuma, kas domāta celtnieku ģērbtuvēm. Taču šeit glītās rindās saliktajās konteineru mājās patvērumu šobrīd raduši aptuveni 150 bēgļi no dažādām Āfrikas kontinenta valstīm.
Darbu vairs nemeklē, jo ar 130 eiro pietiek
Audus Tanko ieradās Maltā pirms 13 gadiem. Iepriekš viņš dzīvoja Togo – mazā valstī Āfrikas rietumos. Audus pats atzīstas, ka viņa valstij neesot ne vainas, taču viņam bijušas problēmas ģimenē, dzīvojis nabadzībā, tāpēc nolēmis meklēt glābiņu Eiropā. Tagad Audus savu mājvietu dala vēl ar vienu ieceļotāju no Āfrikas. Viņš esot apmierināts, lai gan diena no dienas īpaši neatšķiroties.
"Es skatos televīziju. Es skatos ziņas, filmas. Pēc filmas es parasti eju uz lūgšanu pulksten vienos, trijos, astoņos un deviņos. Pēc tam vairs neko. Nāku mājās un dodos gulēt,” savu dienas ritmu izstāsta Audus.
Iepriekš viņš esot strādājis dažādos darbos. Taču tā ka par dzīves vietu nav jāmaksā, medicīnas pakalpojumi ir par velti un vēl viņš saņem kompensāciju par pārtiku un transporta izdevumiem nepilnus piecus eiro dienā, tad darbu Audus vairs nemeklējot.
"Man ir kabatas nauda 130 eiro. Ar to pietiek,” nosaka Audus.
Arī netālu no bēgļu nometnes pieturā “De facto” sastaptais Mustafs ar pabalstu apmēru ir apmierināts. Turklāt atšķirībā no Somālijas, kur viņa dzīvībai draudēja briesmas, Malta esot miera osta. To viņš līdzīgi kā citi sasniedza laivā no Lībijas.
"Es laivā braucu trīs dienas un trīs naktis. Tur bija daudz problēmu – laiva lūza. Mēs pamanījām Itālijas bruņoto spēku kuģi, bet tas mūs neuzņēma, jo bijām Maltas teritoriālajos ūdeņos, līdz beidzot mūs izcēla Maltas krasta apsardze,” atceras Mustafs.
Viņš atzīstas, ka ceļš izmaksājis dārgi: ,,Kad es biju Lībijā, man nebija naudas. Mani draugi, kā arī cilvēki Somālijā palīdzēja man, un es varēju šeit nokļūt. Tas maksāja pusotru tūkstoti ASV dolāru.”
Malta sauc pēc ES palīdzības
Pērn Maltā ar laivām ieradās 568 bēgļi no Āfrikas valstīm. Trešdaļa no viņiem bija bērni. Visvairāk no Sīrijas, Somālijas un Sudānas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šis skaitlis nav liels. Taču pēdējā desmitgadē laivās Maltā nokļuvuši 17 tūkstoši cilvēku. Taču vēl lielāks skaits ir tādu patvēruma meklētāju no Āfrikas, kas Vidusjūras salu sasnieguši mazāk bīstamā veidā.
"Tas ir viļņveidīgi. Ir gadi, kad esam ļoti noslogoti, ir brīži, kad patvēruma meklētāju skaits samazinās. Parasti milzīgs skaits cilvēku ierodas pēkšņi. Šobrīd mēs redzam šādu bildi, bet jau rīt tā var mainīties,” norāda Maltas Labklājības un patvēruma meklētāju aģentūras pārstāvis Alekss Tortels.
Liela daļa Maltā ierodas no kara darbības zonām, bez dokumentiem. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka māju pamešana notiek neplānoti. Ceļš līdz Vidusjūrai bijis garš, nācies šķērsot tuksnešus, pabūt ieslodzījumā Lībijā, nonākt kontrabandistu slēpnī. Parasti bēgļiem nav nekādu privātu lietu, izņemot mugurā esošo apģērbu.
Tieši šobrīd Maltas iespējas kļūst ierobežotas. Tā ir viena no blīvāk apdzīvotajām vietām Eiropā, kur apmēram 300 kvadrātkilometru platībā dzīvo 400 tūkstoši cilvēku. Turklāt Maltas atbildīgajās iestādēs trūkst darbinieku, kuri varētu noskaidrot bēgļu identitātes un to, vai viņiem kārotais statuss maz pienākas.
"Malta nezina, cik bēgļu varētu ierasties. Tāpat Maltai ir ierobežotas iespējas, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu ekspertu un konsultantu, cilvēku, kas var palīdzēt tiem, kuri ierodas," saka ANO Bēgļu aģentūras vadītājs Maltā Džons Hoisaiters.
"Mūsu ilgtermiņa plāns ir padarīt situāciju Maltā paredzamāku. Maltai ir nepārtraukti jābūt gatavai uzņemt patvēruma meklētājus. Viņi ir jāpārbauda, jāatrod katram individuāls risinājums, bet šī ir ļoti maza vieta,” problēmu iezīmē Hoisaiters.
Bēgļu problēmas risināšanā uzskati pat sakrīt Maltā pie varas esošajai Darba partijai ar opozīcijā esošajiem politiķiem no Nacionālistu partijas. Visi ir vienisprātis, ka nepietiek tikai ar finansiālo atbalstu. Bēgļi esot jāuzņem pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Maltas iekšlietu un valsts drošības ministrs Karmelo Abela (Darba partija) norāda, ka ,,mūsu ierosinājums bija un joprojām ir, lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis šo problēmu izprot tādā mērā, it kā tā būtu to iekšējā problēma, ka tā netiktu atstāta trīs valstu ziņā, izskatās, ka Eiropas Savienība uz to virzās.”
Savukārt Maltas parlamenta deputāts, bijušais ārlietu ministrs Francis Zammits Dimečs (Nacionālistu partija) turpina: ,,Palūkojieties, kas ir noticis. Paraugāties uz tiem simtiem, kas ir zaudējuši savas dzīvības. Ieraugiet to, ko ir izdarījušies valstis, kā piemēram, Malta, kā arī Itālija, Grieķija, lai glābtu šīs dzīvības. Taču, ja šajā kopīgajā atbildībā šobrīd ir disproporcija, jo mūsu uzņemšanas iespējas ir ierobežotas, tad noteikti mūsu atbildība ir jādala ar citām valstīm. Mēs esam sasnieguši to punktu, kurā ieslēdzas ārkārtas situācijas mehānisms. Ja tas ieslēdzas, tad visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpilda līguma nosacījumi.”
ANO bēgļu aģentūras vadītājs gan ir piesardzīgāks. Viņš uzskata, ka šis ir risinājums, kas vēl ir jāizmēģina. Jau šobrīd daļa Maltā patvērumu atradušie tomēr nolemj salu pamest. Viņiem gan tas nav atļauts. Taču, ja spējuši šķērsot Vidusjūru, atrast veidu kā nokļūt citā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nešķiet grūti. Visbiežāk viņi vēlas doties uz Skandināviju, kur pabalstu apmēri ir augstāki nekā Maltā.
"Es nezinu, kā tas ir jūsu valstī, bet pieļauju, ka nav pārlieku liels entuziasms uzņemt tik daudz bēgļu, bet ilgtermiņā, iespējams, tas palīdzēs visiem, jo process kļūs paredzamāks. Nebūs tā, ka vienu gadu atbrauc tūkstošiem, bet citu - tikpat kā neviens,” norāda Hoisaiters.
Tikmēr Halfāras bēgļu ciematā diena turpinās ierastajā ritmā. Iespējams, pavisam drīz šeit dzīvojošajiem nāksies savās mājvietās uzņemt jaunpienācējus. Tieši no jūlija līdz oktobrim Vidusjūru laivās šķērso vislielākais skaits afrikāņu.
Jau vēstīts, ka Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai- pat 1064.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
