Lietuvas pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka nav dokumentāra pamata Krievija pārmetumiem par Lietuvas pārtikas produktuiem. Visas Krievijas noraidītās kravas ir pārbaudītas un nav atklāts piesārņojums, par kuru runā Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oniščenko
Lietuvas pārtikas uzraugi reaģēja tiklīdz saņēma ziņas par Krievijas patērētāju aizsardzības dienesta, kuru vada Onisčenko paustajām aizdomām par it kā mikrobioloģisko piesārņojumu piena produktos un pārbaudīja ražotāju uņēmumus, kas eksportē uz Krieviju. Pārbaudes neko nosodāmu neatklāja. „Mūsu dienesta direktors ir Maskavā un tiksies ar Oniščenko, lai noskaidrotu pārmetumu būtību. Maskavā ir arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs un viņš arī vēlas tikties ar Krievijas kolēģiem. Uz Maskavu pošas arī premjera padomnieks ekonomikas jautājumos. Mēs darām visu, lai noskaidrotu, kur ir problēma un varbūt panāktu divpusēju risinājumu," norāda Lietuvas PVD direktora vietnieks Vidmants Paulausks.
Tieši šobrīd Maskavā notiek pārtikas izstāde, kura piedalās arī galvenie lietuviešu eksportētāji. Viņiem Krievijas tirgus rada piekto daļu no ieņēmumiem. Ne uzņēmēji, ne viņu pārstāvošās organizācijas pagaidām nevēlējās komentēt situāciju, cerot, ka varbūt viss pāries. Mazāk piesardzīgi ir autopārvadātāji, kuriem Krievijas muitnieki ne tikai liek vest atpakaļ piena produktus bet piekasīgi pārbauda jebkuru kravu. „Kravu nosūtītāji jau atsakās no mūsu pārvadātāju pakalpojumiem un izmanto citu valstu pārvadātājus. Lietuva zaudē tranzīta kravas, jo Krievijas muita pastiprināti uzmana tieši mūsu mašīnas. Es ļoti ceru, ka tagad nosauktais riska profils – nosūtītāja valsts Lietuva drīz pazudīs," saka Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas prezidents Aļģimants Kondrusēvičs.
Maskavas pretenzijas ir izdomātas, par to Lietuvā šaubās retais. Taču, vai tās izdosies novērst, ir vairāk atkarīgs no Eiropas Komisijas, kas jau paudusi neapmierinātību un iespējams arī Pasaules tirdzniecības organizācijas, kuras locekle Krievija kļuva pērn. Kremlim nepatīk patlaban Lietuvas, kā ES prezidentes vadītā austrumu partnerības programma, kas cenšas piesaistīt blokam vairākas NVS valstis un pirmām kārtām Ukrainu. Taču ir arī iemesli sodīt Lietuvu par enerģētiskās neatkarības centieniem. „Mēs ceļam sašķidrinātās gāzes termināli, lai rastos alternatīva Krievijas gāzes piegādēm. Mēs vēlamies atsaistīt gāzes transporta sistēmu no „Gazprom" kontroles. Tas, protams, nepatīk ne šai kompānijai, ne Kremlim. Krievijā saprot, ka Lietuva ir nopietni noskaņota, un tas spiediens, kas bija enerģētikas sfērā tagad tiek paplašināts attiecinot arī uz tirdzniecību un pārtikas ražotājiem," norāda Seima deputāts, bijušais transporta ministrs Eugīdijs Masulis.
Politologi atgādina, ka par patlaban notiekošo nevajag brīnīties, šī nav ne pirmā ne diemžēl arī pēdējā reize. „Tā ir normāla politika Krievijā. Varbūt šoreiz zināmu lomu nospēlēja apstāklis, ka Lietuva ir ES prezidējošā valsts un gaidāma asociācija slīguma parakstīšana ar Ukrainu. Krievija ar šādiem izlēcieniem grib parādīt - rokas nost no Ukrainas, tā ir mūsu teritorija. Tomēr, kad runājam par šādām nedemokrātiskām valstīm kā Krievija, jāatceras, ka šādi starptautiski izlēcieni ir vairāk vērsti uz iekšpolitiku. Vadonim ir jāsaliedē sabiedrība pret ārēju ienaidnieku vai daudziem ienaidniekiem. Vislabāk šiem mērķiem der pretinieks, kuru var viegli pieveikt. Tāds kā Lietuva, Latvija vai Igaunija. Mūsu biznesmeņiem vienmēr jāatceras, ka Krievija ir ne tikai izdevīgs tirgus, kurā var labi pelnīt, bet nevajag aizmirst, ka pastāv šādi riski un var ciest zaudējumus," saka politologs, portāla „15min.lt" redaktors Rimvīds Valatka.
Patlaban Lietuvas pusē ir nopietni sabiedrotie, kā Brisele un iespējams arī Pasaules tirdzniecības organizācija. Vilņā cer, ka tie spēs ierādīt vietu arī Krievijai, ja reiz tā nemitīgi deklarē, ka vēlas ievērot visa veida starptautiskos līgumus.
