Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cīņas ap «Nord Stream 2» samilst. Vai Krievijas gāzes projektu var apturēt?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par attiecībām, seksualitāti un riskiem katrā bērnu namā stāsta, kā prot

Reportāža no Lesbas salas: Bēgļu sapņa par Eiropu vietā strupceļš un depresija

SPECIĀLI no Lesbas salas: Bēgļu sapņa par Eiropu vietā strupceļš un depresija

“Mūsdienu Aušvicas nometne”, “Eiropas Gvantanamo cietums” - tie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādi izskan attiecībā uz Grieķijas salām, kurās tikpat kā ieslodzīti paliek tūkstošiem migrantu un bēgļu.

Aušvica un Gvantanamo?

Migrācijas krīze Vidusjūrā vēl aizvien sit augstu vilni. ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos paziņoja par izmaiņām izplatītākajos maršrutos, kā bēgļi un migranti iekļūst Eiropā. Pēdējo mēnešu laikā pieauga to iebraucēju skaits, kas sasniedza Grieķiju pa jūras ceļu. Septembrī vien nepilni 5000 cilvēku ieradās grieķu salās. Tas ir lielākais skaitlis kopš pērnā gada marta, kad tika noslēgta vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju. Toreiz pēc līguma parakstīšanas neiedomājami lielā migrantu plūsma Grieķijā apsīka. Līdz ar to mazinājās arī pasaules uzmanības pievēršana Grieķijai. Politiķi pievērsās citiem jautājumiem, ārvalstu žurnālisti un filmēšanas grupas aizbrauca. Taču laivas ar migrantiem turpina šķērsot Grieķijas robežu. Līguma dēļ iebraucēji faktiski tiek iesprostoti tajās pašās grieķu salās, kur septembrī atradās 15 000 patvēruma meklētāju.

Sprādzienbīstama situācija, pēc vietējo varas iestāžu novērtējuma, izveidojās Lesbas salā. Vietu esošajās nometnēs nepietiek. Taču arī tās nespēj nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Patvēruma meklētāju uzturēšanās apstākļi divus gadus pēc migrācijas krīzes sākuma ir ārpus jebkādas kritikas – cilvēki dzīvo dubļos, bez pietiekamas medicīniskas palīdzības, sagaidot ziemu plānās vasaras teltīs.

Lesba ir satriecoša pēc sava dabas skaistuma un bagāta vēsturiskā mantojuma Grieķijas sala. Aizvēsturiski arheoloģiskie atklājumi liecina par cilvēku klātbūtni salā vairāk nekā 3000 pirms mūsu ēras. Bet šodien Homēra poēmā cildinātā sala visbiežāk tiek pieminēta negatīvu ziņu kontekstā. Lesba atrodas Egejas jūras ziemeļaustrumos, vien aptuveni piecu kilometru attālumā no Turcijas krasta. Šis apstāklis izšķīra salas traģisko likteni migrācijas krīzes uzliesmojumā. Pirms diviem gadiem Grieķijas salas Egejas jūras austrumos, kas vienlaicīgi ir arī visas ES robeža, pāršalca līdz šim nepieredzēti migrācijas viļņi. Katru dienu trīs līdz seši tūkstoši migrantu nedrošās gumijas laivās uzsāka riskantu ceļu no Turcijas krastiem un, pārvarot nāves briesmas jūrā, izkāpa grieķu zemē.

Kopš 2015.gada Lesbu šķērsoja vairāk nekā viens miljons bēgļu un migrantu. Šobrīd situācija ir nesalīdzināmi labāka. Mēnesī ierodas ap 1000 - 2000 cilvēku.

Taču arī šie rādītāji nav mazi.

Atkritumu kaudzes, netīras teltis, piedūmots gaiss

Mitilēnas centrālās ostas pārvaldes Vietējā koordinācijas centra pārstāvis Parashos Tsagarells stāsta par situāciju pie salas. “Kopumā pēdējā laikā tiek novērots migrācijas plūsmu pieaugums. Īpaši kopš vasaras sākuma līdz pat šim brīdim. Gandrīz katru dienu salā ierodas ap 50 līdz 150 cilvēku. (..) Parasti cilvēku tirgotāji iemāca kādu no migrantiem, kā pārvaldīt laivu, un sūta viņus šeit. Attālums no Turcijas līdz Grieķijai nav liels – ap četrām līdz sešām jūras jūdzēm. (..) Parasti laivas tiek pamanītas jūrā, un, kolīdz nokļūst Grieķijas teritoriālajos ūdeņos, tiek pārtvertas. Mēs cenšamies panākt, lai viņi paši nenokļūtu līdz sauszemei,” norāda Tsagarells.

Notvertie migranti tiek reģistrēti un nogādāti uzturēšanās nometnē. Šeit viņu prieku par pārvarētajām ceļošanas grūtībām un nokļūšanu drošajā Eiropā drīz vien nomaina smaga vilšanās un depresija.

Lielākais valsts pārvaldītais migrantu un bēgļu uzņemšanas un identifikācijas centrs Grieķijā atrodas tieši šeit, Lesbas salā.

Netālu no neliela ciema Morija pirmais, kas pārsteidz, tuvojoties nometnei, ir gara jaunu automašīnu rinda abās ceļa malās. Var nojaust, ka tās varētu piederēt daudziem nevalstisko organizāciju darbiniekiem, kuru teltis un konteineri izvietoti apkārt nometnei. Pa ceļu vienatnē vai grupās brīvi pārvietojas nometnes iemītnieki. Jauni vīrieši, plānos apģērbos un iešļūcenēs, lai gan ir auksti, paiet garām ar ieslēgtu arābu mūziku savos telefonos. Skaistas sievietes ar lakatiem uz galvas, daudzas ar maziem bērniem uz rokām. Paiet garām autobuss ar galamērķa uzrakstu angļu un arābu valodā.

Drīz vien Latvijas Radio nonāk līdz ieejai nometnē. Skats, kas paveras, ir grūti saistāms ar priekšstatu par attīstītu Eiropas valsti.

Visapkārt kaudzes ar netīrumiem, šķības netīras teltis ar veikaliņiem un ielas ēdnīcām. Gaisā – smaga dūmu smaka. Centrā – cietumam līdzīga iestāde ar augstiem žogiem, novērošanas posteņiem un dzeloņdrātīm. Netālu - divi speciālo dienestu autobusi ar bruņotiem policistiem kaujas gatavībā. Grieķijas migrācijas politikas ministrija noraidījusi Latvijas Radio lūgumu ļaut apmeklēt centru ar šādu pamatojumu: “sakarā ar darbiem objektā un pūlēm atslogot centru”. Taču sodāms izrādās arī mēģinājums nofotografēt un nofilmēt nometni no ārpuses. Par to policisti korespondenti aizturēja un veica dokumentu pārbaudi. Kā vēlāk noskaidrots no satiktiem vācu kolēģiem, aizturēšanu piedzīvojuši arī viņi.

Morijas uzņemšanas centrs paredzēts lielākais 2000 cilvēku izvietošanai. Taču šobrīd centrā uzturas aptuveni trīs reizes lielāks skaits – vairāk nekā 6500 migrantu.

Situācija tajā ir šokējoša, atklāj Arija Danika – nevalstiskās organizācijas “Ārsti bez robežām” Grieķijas misijas projektu koordinatore Lesbas salā.

“Šodien mēs redzam ļoti daudz neaizsargātu cilvēku – bērnu, sieviešu, sieviešu stāvoklī un ar jaundzimušajiem mazuļiem, kas tagad atrodas vasaras teltīs. Vairāk nekā 3000 ir iesprostoti Morijas nometnē vasaras teltīs. Viņiem nav pieeja pienācīgam patvērumam un medicīniskai aprūpei. Pietrūkst dušas telpu un tualešu. Nometne nav droša un ir ļoti netīra. Un mēs esam ļoti uztraukušies par to. Tas nav pieņemami. Mēs esam šokēti, ka šāda situācija ir šodien Eiropā,” saka Danika.

Speciāliste arī pauž lielas bažas par apstākļiem, kuros cilvēki spiesti sagaidīt ziemu. Šajā klimatā - ar paaugstinātu mitrumu un stipriem jūras vējiem - pat gaisa temperatūra, kas Latvijā šķistu pieņemama, te liek sarauties no aukstuma. Savienojumā ar ilgstoši sliktiem dzīvošanas apstākļiem tas izraisa bēgļu statusu gaidošiem cilvēkiem daudzas veselības problēmas, ieskaitot augšējo elpceļu saslimšanas.

Baidās laist bērnus ārā no telts

Lai gan oficiāli par nometnē esošo migrantu veselības stāvokli atbildīga ir Grieķijas veselības ministrija, organizācija “Ārsti bez robežām” saka, ka valsts nodrošinātie medicīnas pakalpojumi ir kategoriski nepietiekami. Tāpēc nometnes tuvumā organizācija izveidojusi nelielu mobilo medicīnisko punktu, kur sniedz primāro veselības aprūpi bērniem līdz 16 gadu vecumam un sievietēm, kas gaida bērniņu.

Te ar Latvijas Radio piekrīt aprunāties 21 gadu veca sīriete vārdā Rama, kura kopā ar vīru un maziem bērniem bēga no kara šausmām savās mājās. Lai tiktu līdz Grieķijai, cilvēku pārvadātājiem viņi samaksāja 500 dolārus par katru ģimenes locekli. Nu jau trīs mēnešus ģimene dzīvo Morijas nometnē. “Pat minimums, kas nepieciešams dzīvošanai, te nav nodrošināts. Nav pieņemams ēdiens, bērniem nav autiņu. Man šķiet, ka mūs te var atstāt uz gadu vai ilgāk, neviens par mums neatcerēsies, nevienam tas nerūp.

Sievietes nejūtas droši. Man kā sievietei nepatīkami stāstīt par lietām, kas te notiek. Visas ģimenes ir sajauktas kopā. Nepiemēroti apstākļi ir arī bērniem. Notiek arī vardarbība. Tāpēc es baidos izlaist savus bērnus no telts ārā,”

saka Rama.

Tie, kam nepietika vietas nometnē, dzīvo vien dažus metrus tālāk – zem olīvkokiem, tādās pašās plānās teltīs, cenšoties sasildīties pie ugunskuriem. Tūkstoši migrantu un bēgļu brīvi pārvietojas pa salu.

Viņi iznīcināja visu un zog visu

Migrācijas krīzes sākumā salas iedzīvotāji ar īpaši lielu žēlsirdību uzņēma patvēruma meklētājus. Morijas ciema iedzīvotāji gatavoja ēdienu, ko piedāvāja nelaimīgajiem iebraucējiem.

Arī tagad līdzcietība nav mazinājusies, tomēr paust savu viedokli atklāti vēlas retais. Pārāk pretrunīgs ir jautājums, pārāk ilgs ir laiks, kurā grieķu sala atstāta viens pret vienu ar visas Eiropas migrācijas problēmu.

Kāda garāmgājēja vien sašutusi secina: “Viņi iznīcināja pilnīgi visu – izlaupīja, nodedzināja mūsu laukus. Iebrūk mūsu pagalmos un zog visu, ko atrod – apelsīnus, pat apģērbu, kas žāvējas. Jā! Lūk, tai sievietei ielas otrajā pusē ir māja, kur ielauzās un nozaga apģērbu un dvieļus, visu!” klāsta sieviete.

Kāds vietējais iedzīvotājs, cenšoties pasargāt savu īpašumu no negaidītiem viesiem, pats apjozis savu māju ar žogu un dzeloņdrāti, kas ir tikpat augsts kā migrantu nometnē. Lesbas pašvaldība ceļ trauksmi: salas iespējas izturēt tik lielu migrantu slodzi ir jau sen izsmeltas.

Šobrīd visā salā atrodas vairāk nekā 8000 patvēruma meklētāju. Kā Latvijas Radio stāsta Anastasija Antonelle, Lesbas pašvaldības mēra vietniece sociālās aprūpes jautājumos - gan Grieķijas varas iestādēm, gan Eiropas politiķu līmenī būtu jārod jauns, labāks migrācijas problēmas risinājums.

“Mēs sakām: pietiek! Nedrīkst Lesbu no civilizācijas un demokrātijas vietas pārvērsti par cietumu un trimdu. Mēs pieprasām gan saviem iedzīvotājiem, gan bēgļiem labāku dzīvi,” pauž Antonella. “Nevar pastāvēt labāka dzīve, ja sala padarīta par cietumu, kur cilvēki ir izmisuši, kur cilvēki ir vai nu ekonomiskā, vai arī militāra kara upuri. Tā ir viena bumba, un kuru katru brīdi iespējams sprādziens. Un nevienam – ne ES, ne grieķu valdībai nav tiesību teikt, ka tās nav zinājušas par notiekošo.''

Vīķe-Freiberga aicina Eiropu rūpīgāk izvērtēt spēju uzņemt patvēruma meklētājus

Tas, ko kā vienu no potenciālajiem risinājumiem piedāvā pašvaldība, ir mazināt migrācijas slodzi grieķu salās. Proti, valdībai vajadzētu izanalizēt, cik cilvēku apmierinošos apstākļos spēj uzturēt katra no salām, un pārējos nosūtīt Grieķijas kontinentālajā daļā. Otrs variants pašvaldības skatījumā būtu patvēruma meklētāju reģistrācija Turcijā un, saņemot atbilstošo statusu, tieša bēgļa nosūtīšana uz Grieķiju vai citu Eiropas valsti. Taču tie ir tikai vietējās varas iestāžu piedāvājumi, izteikti vēlējuma izteiksmē. Jebkādus soļus spēj veikt tikai centrālās varas iestādes. Arī tās pagaidām nevar lepoties ar lieliem panākumiem.

Kā Grieķijas sabiedriskā kanāla ERT ēterā min migrācijas politikas ministra vietnieks Jannis Balafs, atslogot salas uzreiz, bez attiecīgas pārbaudes neļauj ES un Turcijas pērnā gada vienošanās. Lai gan bēgļu pieteikumu izskatīšanas procedūras cenšas paātrināt, pagaidām ministra vietnieks tūlītēju uzlabojumu nesola.

“Risinājums, ko mēs esam piedāvājuši un apspriežam dažādās konferencēs un semināros, ir šāds,” saka Balafs:

“Izveidot stabilus un drošus ceļus, koridorus, kā lai migrantu un bēgļu plūsmas novirzīt tur, kur viņi vēlas nokļūt. Lai nav mūsu valstij vienmēr jākalpo obligātam koridoram, kuru visi šie cilvēki šķērso, vēloties nokļūt Vācijā vai Zviedrijā.”

Par smagu humanitāro krīzi intervijā Latvijas Radio stāsta bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Novembra beigās viņa ieradās Atēnās uz augsta līmeņa tikšanos, kurā tika apspriesti Eiropas-Vidusjūras valstu partnerības humanitārie izaicinājumi. Migrācijas problēmas tika izvirzītas priekšplānā.

Viņa vērš uzmanību uz atšķirībām starp šodienas bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem un Latvijas bēgļiem 1944.gada beigās, kad latvieši centās nokļūt līdz Gotlandei. Mūsdienās migranti tiek pārvesti ar cilvēku tirgotāju starpniecību, kuri šādā veidā pelna milzu naudu un kuriem nerūp šo cilvēku dzīvība. Tai pašā laikā, runājot par atšķirīgu pieeju migrācijas problēmas risināšanā dažādu Eiropas valstu starpā, Vīķe-Freiberga aicina rūpīgāk izvērtēt Eiropas spējas ne tikai uzņemt cittautiešus, bet arī pilnvērtīgi viņus integrēt.

Drīz pēc Latvijas Radio aizbraukšanas no Lesbas salas no Grieķijas Migrācijas politikas ministrijas pienāca ziņa par plāniem pārvest 1000 migrantu no Lesbas un vēl divām salām – Hijas un Samas - uz Atēnām, taču kur viņi tālāk dosies – precizēts netiek.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti