Lai gan konkrētu, detalizētu informāciju par piektdienas masīvajā uzbrukumā nodarītajiem postījumiem amatpersonas neatklāj, ir zināms, ka vakar Krievija izšāva 72 raķetes uz Ukrainu, un ukraiņi ziņo, ka likvidējuši 60 no tām. Tāpat zināms, ka ir bojāgājušie Krivijrihā, kur trāpīts dzīvojamā mājā. Bojā gājuši četri cilvēki, tajā skaitā bērns, bet
pamatā vakardienas raķetes tēmētas pa civilo infrastruktūru, lai nodarītu maksimāli lielus postījumus elektroapgādes, siltumapgādes un ūdensapgādes stacijām un pēc iespējas vairāk cilvēku paliktu aukstumā, tumsā un bez ūdens.
Vēl ir zināms, ka no visām izšautajām raķetēm aptuveni 40 raidītas tieši Kijivas virzienā. 37 no tām esot notriektas, bet dažām no tām tomēr izdevās radīt jaunus postījumus kritiskajai infrastruktūrai.
Atbildīgie dienesti ātri ķērās klāt postījumu novēršanai, sākot darbus pat vēl uzlidojuma laikā. Atbilstoši Kijivas mēra paziņojumiem, vakar vakarpusē siltums un elektrība bijusi aptuveni trešdaļai pilsētas, sestdien no rīta centralizētais siltums ir apmēram pusei Kijivas iedzīvotāju. Tiek strādāts, lai to drīzumā atjaunotu siltuma padevi visiem. Papildus tam visam joprojām milzīgas problēmas ir ar elektrību, bet pamazām dzīve atgriežas normālajās sliedēs, un sestdien no rīta arī ziņots, ka ir
Kijivā ir atjaunota metro satiksme.
Uzlidojumu laikā iedzīvotāju noskaņojums patvertnēs metro stacijās bija mierīgs, bez jebkādas panikas.
Kijivas iedzīvotāji jau tik ļoti pieraduši pie šiem uzlidojumiem, ka daudzi uz metro nāk ar saviem paliknīšiem vai soliņiem, uz kuriem sēdēt, daudziem ir līdzi ārkārtas gadījumu soma, kur enerģijas bankas, ūdens un uzkožamais situācijai, ja būs jāpavada šādi ilgāks laiks.
Viss šis notiekošais, protams, ir ļoti nepatīkami, bet cilvēki to uztver kā tādu pārejošu parādību, kas jāpacieš līdz uzvarai. Vakar, aprunājoties ar cilvēkiem, viņi arī sacīja, ka pēdējā laikā gaisa trauksmes uztver nopietnāk. Ja agrāk bija tā, ka arī trauksmes laikā nolēma palikt mājās vai doties savās gaitās, tad tagad tomēr vismaz daļa cilvēku cenšas rūpīgāk ievērot piesardzības pasākumus.
Vienlaikus jāsaka, ka, ar visu to, Kijivas iedzīvotāji cenšas pēc iespējas dzīvot cik nu iespējams normālu dzīvi. Vakar šis uzlidojums izjauca arī vienu interviju kādā Kijivas mūzikas skolā, kuru biju norunājusi, gatavojoties labdarības maratonam “Dod pieci!”. Biju domājusi, ka nu viss, pēc tāda gaisa uzlidojuma bērni būs mājās un pasākums atceļas, bet nē, sagaidījuši gaisa trauksmes beigas, skolas kolektīvs – bērni disciplinēti atgriezās mācību iestādē un viss darbs turpinājās. Turklāt tas viss apstākļos, kur skolai nebija elektrības. Tumšajos gaiteņos izmanto lukturīšus, klasē dega svece, un viss process turpinājās. Blakus telpā pat bērni kārtoja pārbaudījumus. Tur, kur biju, skola patiešām mēģina turpināt darbu pat tik ļoti sarežģītos apstākļos.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
