SPECIĀLI NO KIJEVAS: Protestētāji vēlas arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pēc 2004.gada konstitūcijas atjaunošanas un prezidenta Viktora Janukoviča atlaišanas Ukrainas opozīcijas atbalstītāji Kijevas galvenajā laukumā vēl netaisās pārtraukt protesta akcijas un sola palikt maidanā līdz pat maijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tāpat cilvēki sāk izvirzīt prasības sarīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, ziņoja LR4 speciālkorespondente Kijevā Olga Dragiļeva.

Nakts Kijevā pavadīta mierīgi, cilvēki Neatkarības laukumā bija priecīgi par sestdien panākto – Janukoviča un vairāku viņa režīma amatpersonu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu datuma noteikšanu. Vēlēšanas notiks 25.maijā, un Neatkarības laukumā izskan apņemšanās nepārtraukt protesta akcijas un neatstāt barikādes, kamēr nenotiks vēlēšanās un to rezultāts nebūs tāds, kas apmierinās cilvēkus. Tiesa, neviens īsti nespēja nodefinēt, kāds tas būtu, taču izskatās, ka opozicionāru pūli nomierināt nebūs tik viegli, stāstīja Dragiļeva.

Opozicionāru atbalstītāji Neatkarības laukumā tagad prasa arī rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jo formāli pašreizējā parlamentā vairākums ir Janukoviča Reģionu partijai, tāpēc protestētāji uzskata, ka Augstākā Rada vairs nevar pārstāvēt tautas gribu.

Cilvēki kritiski izturas arī pret līderiem. Piemēram, pēc atbrīvošanas no cietuma Kijevas centrā ieradās bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, un, kad viņas automašīna iebrauca laukumā, to apstādināja, un cilvēki viņai atgādināja, ka nevis viņa nosargāja Ukrainas pilsoņu brīvību, bet cilvēki maidanā, un viņi negrib atkal oligarhu kārtību. Uz to Timošenko vien pamāja ar galvu, stāstīja Dragiļeva.

Timošenko uzruna bija spēcīga, tauta, elpu aizrāvusi, klausījās viņas sacīto, laukumā valdīja klusums, stāstīja Dragiļeva.  Pēc uzrunas pūlis Timošenko sveica ar ovācijām.

 Bijusī valdības vadītāja Neatkarības laukumā sanākušos cilvēkus nodēvēja par varoņiem un nespēja valdīt asaras. Timošenko uzsvēra, ka opozīcijas atbalstītāji savu darbu cīņā par rietumniecisku valsti vēl nebūt nav līdz galam paveikuši. Ekspremjere veselības problēmu dēļ sēdēja ratiņkrēslā un uzstājās tieši pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs bija atstājis galvaspilsētu.
 

Ukrainas robežsargi paziņoja, ka nav izlaiduši no Doņeckas lidostas lidmašīnu, kurā it kā atradies Radas atlaisties valsts prezidents Janukovičs, Ukrainas televīzijas piektajā kanālā paziņoja Robežsardzes vadītāja palīgs Sergejs Astahovs, ziņo raidsabiedrība BBC.

Viņš stāstījis, ka  bruņoto cilvēku grupa piedāvājusi kukuli, lai lidosta ļautu lidmašīnai bez atbilstošām atļaujām pamest Doņeckas lidostu. Robežsargi atteikušies, un pēc tam pie lidmašīnas piebrauca divas automašīnas, Janukovičs iesēdās vienā no tām un pameta lidostas teritoriju, stāstījis Astahovs.  

Aģentūra LETA ziņoja, ka izbraukt no Ukrainas mēģinājuši arī bijušais ģenerālprokurors Viktors Pšonka un bijušais ieņēmumu ministrs Aleksandrs Kļimenko, tomēr robežsargi viņus no valsts nav izlaiduši. Sestdien no valsts aizbēgt mēģinājis arī bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, tomēr robežsargi viņu no valsts nav izlaiduši.

Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma.  

Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt  konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī  sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt  vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā, gan pārējā valsts teritorijā.  

Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.

Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti