Uz centru, kur sadursmēs ar Janukoviča režīma spēkiem gājuši bojā desmitiem cilvēku svētdien plūst pūļi. Svētdiena, 23.februāris Ukrainā ir Tēvijas aizstāvju diena – mantojums no padomju laikiem, kad šajā dienā atzīmēja armijas un tā dēvēto vīriešu dienu. Tagad šī diena ieguva citu nozīmi. Bojāgājušos dēvē par „Debesu vienību”, laukumā ik pa laikam skandēja „Varoņi nemirst”.
Viens no protestu akcijas dalībniekiem Mihails Latvijas Radio stāstīja, ka neviens no esošajiem politiķiem, arī no opozīcijas spēkiem, nedrīkst nākt pie varas, jāatrod jauni cilvēki, no maidana.
Daži gan cer, ka opozīcijas līderi un sestdien no cietuma atbrīvota bijusī premjerministre Jūlija Timošenko nepievils un attaisnos tautas cerības. Cilvēki ari cer, ka sodīs atbildīgos par asinsizliešanu.
Pie kāda restorāna durvīm Kijevā ir Janukoviča bilde ar kājām gaisā aun caurumu galva – opozīcijas atbalstītājs skaidroja, ka tas simbolizē to, kas viņu gaida. Cits gan iebilda, ka Ukraina ir demokrātiska valsts un nodrošinās vainīgajiem taisnīgu tiesu.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu un viņa atrašanās vieta nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Tiesa, Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties, un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
