Opozīcijas deputāts no partijas „Svoboda” un „Maidana komendants” Mihails Blavackis Latvijas Radio 4 korespondentam pastāstīja, ka piektdien vakarā, atminoties kritušos, Kijevas Neatkarības laukumā aizdedzinās 2000 svešu. „Sērosim pie viņu [sadursmēs divu bojāgājušo] portretiem par šiem jaunajiem cilvēkiem, kas atdeva dzīvību par Ukrainu. Viens no viņiem ir baltkrievs, otrs armēnis, kas dzīvoja šeit, Ukrainā. Viņa ģimene savulaik aizbraukusi no savas dzīvesvietas, glābjoties no Karabahas kara, un redziet, kā notiek… Nelaime sasniedza viņus šeit,” pauda Blavackis.
Viņš arī pastāstīja, ka cietušo skaits palielinās, bet „mēs diemžēl nezinām viņu atrašanās vietu”. „Milicija lielu ievainoto un traumēto skaitu joprojām slēpj savās nodaļās. Viņiem arī nesniedz medicīnisko palīdzību. Par šiem cilvēkiem ņirgājas, nesniedz medicīnisko palīdzību, lai iegūtu tādas liecības, kādas vēlas iegūt. Taču mūsu advokāti un juristi šo problēmu cenšas risināt,” stāstīja opozīcijas pārstāvis.
Tikmēr cilvēki Kijevas ielās un uz barikādēm noskaņoti turpināt protestus, jo valdība nespēj vairs neko ietekmēt, sarunā ar Latvijas Radio 4 korespondentu atzina vairāki demonstranti.
„Manuprāt, mūsu valdība vairs nespēj šajos procesos daudz neko ietekmēt. Te ļoti labi iejaukusies Krievija un Krievijas speciālie dienesti. Maskava, Putins sapņo, ka Ukraina atkal būs Krievijas pakļautībā. Bet tauta, redziet, negrib. Šie upuri… Mūsu speciālo vienību kareivji var būt rupji un var apzagt, taču nepavērsīs ieroci pret cilvēkiem. Te ir tāds kā asins naids. Tā kā Čečenijas kara iespaidoti. Te ir snaiperi, kas gūst no tā visa baudu,” stāstīja protestu dalībnieks.
Mēs šos upurus, šo traģēdiju uztveram ļoti negatīvi. Kā valdība varēja kaut ko tādu pieļaut?! Vārdu sakot, bandītisms. Uzskatām, ka prezidents to nedrīkstēja pieļaut. Viņam pēc šiem notikumiem bija jāatkāpjas. Izskatās, ka viņš cilvēkus vairs neuzskata par cilvēkiem,” sašutumu pauda cits protestu dalībnieks.
Kāda sieviete Latvijas Radio pauda pārliecību, ka par notiekošo personīgi atbildīgs prezidents Viktors Janukovičs. „Tāpēc, ka pēc tam, kad piekāva studentus pirms diviem mēnešiem, nekas netiek darīts, lai sodītu vainīgos. Cilvēki regulāri pazūd, tiek piekauti kaut kur mežos. Un tauta visu laiku to pacieš. Redzējāt, kā izrīkojās ar to kailo cilvēku? Tas nevar nešokēt. Pat fašisti toreiz, kad līdzīgi darīja, viņi to darīja ar ienaidnieku. Tā rīkojas zvēri vai neadekvāti cilvēki,” uzsvēra sieviete.
Latvijas Televīzija vēsta, ka vairāki Kijevas sadursmēs cietušie tiks ārstēti Lietuvas slimnīcās. Protesti Ukrainā vēršas plašumā. Pēc nesekmīgām opozīcijas sarunām ar prezidentu, galvaspilsētā tika sagrābta Agrārās ministrijas ēka, bet valsts rietumu un centrālajā daļā ar valdību nepamierinātie turpina uzbrukt vietējo administrāciju ēkām.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja šonedēļ, jo pagājušās nedēļas nogalē parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
