Maidans, kur pirms gada specvienību uzbrukumā izlietas daudzu cilvēku asinis, šajās dienās atkal atdzīvojas – cilvēki noliek ziedus, notiek dievkalpojumi. Aizvien gan nav skaidrības par to, kurš atbildīgs par šo cilvēku nāvi.
Ukrainas prokuratūra ceturtdien pavēstīja, ka esot pierādījumi Krievijas spēka struktūru līdzdalībai slaktiņam Maidanā, sīkāki paskaidrojumi gan netiek sniegti.
Daudziem ir liels rūgtums, jo pēc traģiskajiem notikumiem Kijevā daudzas dzīvības zaudētas arī Ukrainas austrumos.
Jau vēstīts, ka Ukrainā pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem pērn februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu, pamatojoties uz pussalā notikušo „referendumu”, kuru gan starptautiskā sabiedrība neatzina. Vēlāk Maskava sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
Vēl vienas pamiera sarunas notika arī šā gada februārī un Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevās panākt vienošanos par pamieru. Tomēr arī tas nelika pilnībā apklust ieročiem.
