Panorāma

Baltkrievijas un ES attiecības

Panorāma

Krusta ceļš pulcē simtiem kristiešu

Kijevā cer uz mieru

SPECIĀLI NO KIJEVAS: Cerības uz mieru ar rūgtuma piegaršu

Noguruši no sasprindzinājuma un ziņām par kara zonu, cenšoties dzīvot ikdienišķi, bet apzināties, ka pārsimt kilometru attālumā mirst tautieši - tāda ir dzīve Ukrainā. Valsts  austrumos pamiers, bet karadarbība vēl nav galā, uzskata eksperti. Kijevā vāc ziedojumus pretterorisma operācijai un atceras pirms gada notikušo slaktiņu Maidanā.  

Maidanā, kur pirms gada dega ugunskuri, lidoja Molotova kokteiļi un no snaiperu lodēm mira cilvēki,  tagad – intensīvā satiksme, tirgo suvenīrus.

Tūristiem piedāvā arī izklaidi ar politisku piegaršu – ekskursiju uz pirms gada gāzta prezidenta Viktora Janukoviča villu “Mežigorje”. Piedāvā apskatīt par nodokļu maksātāju naudu celto ezeru, privāto zoodārzu, oranžērijas.

Kijevas iedzīvotājs Aleksandrs Maidaņevičs stāsta, ka villas izmantošana sākta vēl pirms gada, kad Kijevā parādījās pirmie bēgļi un karadarbībā ievainotie.

“Tur daži no ievainotajiem karavīriem iziet rehabilitācijas kursu, bet 80 bēgļu ģimenes no Krimas, Luhanskas un Doņeckas vienkārši tur tagad dzīvo. Bet tagad esam nodibinājuši firmu un vadājam tūristus, viņiem interesanti apskatīties,” atklāj  Maidaņevičs.

Tomēr uz katra soļa Kijevas neatkarības laukumā ir atgādinājums par to, kāda cena samaksāta par iespēju redzēt Janukoviča pili un ievēlēt jaunu prezidentu.

Joprojām katru dienu uz Maidana laukumu nes svaigus ziedus, tuvinieki ierīkojuši atsevišķas piemiņas vietas.

Taču valsts par ievainotiem ir aizmirsusi, stāsta Kijevas iedzīvotāja Nataļja Kļimjuka, kura tepat lūdz ziedus ievainoto revolucionāru ārstēšanai.

 “Kad [Janukoviča režīma specvienība] “Berkut” šāva, sita cilvēkus, ļoti daudzi ir cietuši. Pārsvarā cieta galva un kājas, daudziem pa šo laiku attīstījās dažādas slimības, piemēram, epilepsija. Daudzi nevar staigāt. Kāpēc mēs te stāvam ar šādu [ziedojumu] kasti? Jo dienas beigās mums ir iespēja dažiem nopirkt medikamentus,” stāsta Kļimjuka.

Ziedojumu  lūdzēju Kijevas centrā netrūkst – arī brīvprātīgo bataljonu dalībnieku lūdz garāmgājējiem naudu.  Daudzi no Maidana pašaizsardzības vienībām uzreiz pēc revolūcijas devās uz valsts Austrumiem – cīnīties ar separātistiem.

Vecākais izlūks bataljonā “Donbass Ukraina” Vladimirs Dolženko piecus mēnešus kāroja austrumos, bija arī Ilovaiskas katlā, atgriezās,  un, kad sāka veidot jaunu brīvprātīgo bataljonu, viņu nosūtīja “sēdēt un vākt līdzekļus bataljonam”.

“Rūgtums par to, ka joprojām neesmu saņēmis karadarbības dalībnieka statusu. Un tas tiešām atvieglotu dzīvi -  vecāki saņemtu atlaidi komunālajiem maksājumiem. Jo alga nacionālajā gvardē bija 40 eiro, bet karadarbības zonā – 100 eiro. Par ideju, protams, var kādu laiku karot. Bet vienā brīdī nauda mājās beidzas, tu atbrauc uz šejieni, noskaties uz cenrāžiem un juties kā no citas planētas,” zināmu vilšanos neslēpj Dolženko.

 Tai pašā laikā viņš pauž gatavību atkal doties uz fronti:  “Protams! Tā ir mana valsts. Kāds atnāk uz manu māju un te ievieš savus nosacījumus…”

Kaut gan frontes līnija ir vairāku simtu kilometru attālumā no galvaspilsētas,  konfliktu austrumos te jūt. Daudzi jaunieši mobilizēti, citi stāsta par to, ka izvairās.

Latvijas televīzijas sastaptie Kijevas iedzīvotāji atklāj, ka ir noguruši – no sasprindzinājuma, no ziņām par jauniem bojāgājušiem, no militāro manevru apspriešanas.

Studens Daniils Melimuka stāsta, ka Kijevā ir miers, “bet daudz savā starpā runā par to, ka jāatbalsta mūsu bruņotie spēki, sūtam viņiem naudu, apģērbu, visādi morāli mēģinām atbalstīt, piemēram, vienā skolā bērni taisīja lellītes un sūtīja uz kauju zonu”.

Kijevas iedzīvotāja Nadežda Tkačenko piekrīt, ka “galvenais šobrīd ir miers, nekas nav svarīgāks par cilvēka dzīvību”. “Tie jaunie puiši... Kad lasi, ka viņiem ir trīs, četri bērni un viņi karo...” emocijas neslēpj Tkačenko.

Savukārt menedžere Olga Beļčeva saka, ka noskaņojums tagad Kijevā ir ļoti drūms.

“Nav skaidrs, kāds tas viss beigsies, cenas aug, darba nav. Kad karš beigsies neviens nezin. Mums pat nesola, ka viss būs labi, piemēram, pēc gada. Bet mēs ticam, ka Ukraina uzvarēs,” uzsver Beļčeva.  

Jau ziņots, ka  prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājusi bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februāri un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt