Viņa stāstīja, ka Neatkarības laukumā bija gaviles, jo ir atjaunota konstitūcija un pieņemti likumi, uz kuru akceptēšanu vēl pirms piecām dienām opozīcija nevarēja pat cerēt, bet bija arī neapmierinātība, jo daudzi „maidanieši” pieprasa Janukoviča atkāpšanos, un nekam mazākam viņi nav gatavi piekrist.
Piektdien vakarā opozīcijas līderi, kas uzkāpa uz skatuves Neatkarības laukumā, tika izsvilpti, opozīcijas partijas „Udar” līderis Vitālijs Kličko gan atvainojās un teica, ka arī viņa galvenais mērķis ir Janukoviča atkāpšanās.
Cilvēki uz barikādēm stāstīja – ja vara savus solījumus un apņemšanās nepildīs, būs reakcija, taču tagad cilvēki cer, ka pēc drošības dienestu atsaukšanas no pilsētas, būs mazāk asiņu, stāstīja Dragiļeva. No skatuves vakarā izskanēja arī aicinājums izteikt ultimātu varai un līderiem - ja līdz sestdienas rītam Janukovičs neatkāpsies, jāiet uzbrukumā, taču cilvēki laukumā nebija ieinteresēti šādā notikumu attīstībā.
Kāds kazaks klāstīja, ka ir daudz miermīlīgo protesta veidu - „brauksim pa vietām, streikosim, daudz veidu ir, kā miermīlīgi cīnīties, visiem iespējamiem likumīgiem ceļiem”.
Viņš uzsvēra, ka ir jāsēžas pie saruna galda, arī ar ienaidniekiem, jo „slikts miers labāk labu karu”.
Tiesa ir arī ļoti radikāli noskaņoti jaunieši no grupējuma „Labējais sektors”, un viņu rīcība ir grūti paredzama, viņu līderis naktī aicinājis jebkādiem līdzekļiem apturēt valdošās partijas darbību, norādīja Dragiļeva. Viņa atzīmēja - ja pēc eiforijas viļņa nesekos tālāki soļi, cilvēki var būt vīlušies, un, ja „Labējais sektors” būs vīlies, sekas ir neprognozējamas.
Tikmēr Ukrainas mediji ziņoja par Janukoviča mēģinājumu pamest valsti. „Radio Svoboda”, atsaucoties uz ASV Valsts departamentu, vēsta, ka Janukovičs ir ieradies Harkovā, lai piedalītos kādā tikšanās.
Ukrainas augstākā rada piektdien nobalsojusi par atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas, kas ierobežo prezidenta pilnvaras par labu parlamentam.
Parlamentārieši nobalsojuši arī par vardarbības un spēka pielietošanā vainotā iekšlietu ministra Vitālija Zaharčenko atstādināšanu un bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no ieslodzījuma. Portāls „Ļevyj Bereg” vēsta, ka Zaharčenko jau pametis Ukrainu un ieradies Baltkrievijā. Opozīcija jau pirms tam paziņoja, ka bijušais ministrs plānojot bēgt, un solīja bēgšanas gadījumā izsludināt viņu starptautiskajā meklēšanā. Vēlāk gan Krievijas ziņu aģentūra „Itar Tass” ziņoja, ka Janukoviča lidmašīna Harkovā nav piezemējusies, tiesa, nav skaidrs, vai prezidents nav ieradies Harkova ar citu lidaparātu.
Pēc tam, kad trīs Ukrainas politiskās opozīcijas līderi Arsēnijs Jaceņuks, Vitālijs Kļičko un Oļegs Tjagņiboks piektdien bija saņēmuši maidana vadības mandātu parakstīt miera vienošanos ar varu, dokuments par politiskās krīzes izbeigšanu tika parakstīts Eiropas Savienības pārstāvju klātbūtnē. Parakstīšanas ceremonijā gan nepiedalījās Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos nekavējoties tiks uzsākta konstitucionālā reforma, kas izlīdzinās prezidenta, Augstākās Radas un ministru kabineta pilnvaras un šī reforma ir jāīsteno līdz septembrim. Pēc tam, ne vēlāk kā decembrī ir jāsarīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jauns vēlēšanu likums, kā arī izveidot jaunu Centrālo vēlēšanu komisiju saskaņā ar EDSO un Venēcijas komisijas noteikumiem. Tiks izmeklēti vardarbības akti, turklāt tas notiks varas, opozīcijas un Eiropas Padomes uzraudzībā. Vara neizsludinās valstī ārkārtas stāvokli, un gan vara, gan opozīcija turpmāk atturēsies no spēka izmantošanas.
Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā, gan citās pilsētās, atbrīvojot ieņemtās administratīvās ēkas, atbloķējot ielas un laukumus. 24 stundu laikā pēc likuma stāšanās spēkā ir jānodod iekšlietu ministrijai nelikumīgi glabātie ieroči.
Uz notikumiem Ukrainā reaģējusi arī Krievija. Tās ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Krievija ir gatava sniegt ukraiņiem palīdzību viņu ierosinājumos normalizēt situāciju. Krievija arī uzskata, ka par konstitucionālās reformas projektu būtu jābalso referendumā. Nesaucot nevienu vārdā, Krievijas ārlietu ministrija arī uzsver, ka jebkādai starpniecībai ir jānotiek, ievērojot Ukrainas suverenitāti.
