Latvijas Radio uzrunātajiem cilvēkiem Kijevas centrā atrodas laiks apstāties un atcerēties, kurā ielā notikumi risinājušies nesenajos mēnešos. Gan Neatkarības laukumā, gan visā Kijevā.
„Šī ir Mihaila katedrāle, kura Maidana laikā kļuva par pirmo lauka hospitāli. Kad naktī uz 1.decembri Maidanā specvienība piekāva studentus, daudzi slēpās Mihaila klosterī. Vēlāk, naktī uz 11. decembri, pirmo reizi jaunās Ukrainas vēsturē iezvanījās zvani. Vienīgā reize pirms tam bija 1940.gadā, kad šie zvani ziņoja par mongoļu-tatāru vienības tuvošanos,” stāsta kāda sieviete.
Mierīgajā Kijevā tomēr nevar nejust valsts austrumos notiekošo karu. Daudzviet tiek vākti ziedojumi karavīriem - gan nauda, gan drēbes. Bet pie Svētā Andreja baznīcas tikai pirms divām nedēļām atvērts muzejs ar liecībām par vēsturi, kura tiek rakstīta šobrīd.
Irina ir viena no brīvprātīgajiem, kas palīdzējusi sakārtot kara liecības no Doņeckas: „Mūsu misija bija sarīkot šo izstādi. Šie visi priekšmeti ir karavīru personiskās lietas, kas atvestas no antiterorisma operāciju zonas - ķiveres, kartes, apdeguši blociņi, apdedzis Ukrainas karogs. Šeit arī Krievijas daļa - Krievija saka, ka tur nepiedalās, bet patiesībā šīs ir Krievijas karavīru mantas.”
Maksims Bernakēvi 22.janvārī ievietoja internetā video no Maidana, kas nedēļas laikā tika noskatīts pusmiljonu reižu un pārpublicēts dažādos medijos. Viņš saka, ka ikdienas dzīve Kijevā nav daudz mainījusies – birokrātija un korupcija jūtama tādos pašos apmēros, taču cilvēki kļuvuši vienotāki.
Lai gan resursi ir ierobežoti, šajā nedēļā Kijevā noris tradīcijām bagātais kinofestivāls "Molodostj". Arī tur jūtamas patriotisma noskaņas. Režisors pirms filmas savu uzrunu noslēdz ar vārdiem „Slava Ukrainai” un zāle skaļi atbalso „Lai slavēti varoņi!”.
