Lai gan starp partijām vislielāko atbalstu ir saņēmusi “Ciutadanos”, kas iestājas par Spānijas vienotību, viņiem būs grūti atrast nepieciešamo atbalstu parlamentā, lai izveidotu valdību. Katalonijas parlamenta vēlēšanās vairākumu ir ieguvuši neatkarības atbalstītāji. Atlaistais Katalonijas premjers Karless Pudždemons, kurš rezultātus ir sagaidījis Briselē, jau ir paziņojis, ka Katalonija ir pelnījusi, lai to uzklausa.
Zālē, kur Katalonijas Nacionālā asambleja sagaidīja vēlēšanu rezultātus, valdīja pacilāta gaisotne. Šī nevalstiskā organizācija ir spēlējusi būtisku lomu dažādu protesta akciju un neatkarības demonstrāciju organizēšanā. Tādēļ tās vadītājs Žordi Sančess oktobrī tika arestēts un joprojām atrodas cietumā. Bet viņš tik un tā kandidēja vēlēšanās no saraksta “Kopīgi par Kataloniju”, ko ir izveidojis atlaistais premjers Karless Pudždemons.
Neatkarības bloks, kurā papildus “Kopīgi par Kataloniju” ietilpst vēl divas partijas, ir spējis iegūt vairākumu parlamentā.
Katalonijas Kreisās republikāņu partijas politiķe Marta Rovira neslēpa savu prieku par šādu iznākumu.
“Šodien neatkarības piekritēji ir uzvarējuši vēlēšanās un Mariano Rahojs ir zaudējis. Mariano Rahojs bija iedarbinājis 155. pantu, bet republika ir uzvarējusi 155. pantu,” sacīja Rovira.
Viņas pieminētais 155. Spānijas Konstitūcijas pants kļuva par pamatu, lai atlaistu Katalonijas reģionālo parlamentu un valdību un uz laiku ieviestu tiešo Madrides pārvaldi.
Arī bijušais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons aicinājis Madridi uz dialogu. “Mēs nevaram veidot politiku bez dialoga. Nav pieļaujami, ka demokrātijā nav tiesību runāt. Tāpēc es gribu, lai zināt, ka esmu gatavs tikties ar [Spānijas premjeru Mariano] Rahoju Briselē vai jebkur citur Eiropā, bet ne Spānijā saprotamu iemeslu dēļ. Tāpēc, ka Katalonijā sākusies jauna politiskā ēra, kurā jādominē politiskiem risinājumiem, nevis banālām represijām, kas notiek pašlaik,” sacīja Pudždemons.
Tajā pašā laikā ļoti labus panākumus ir ieguvusi arī Spānijas vienotību atbalstošā partija “Ciutadanos”.
Tās saraksta līdere ir Inese Arimadasa. “Šodien viens miljons simts tūkstoši drosmīgu cilvēku nosūtīja signālu pasaulei, ne tikai Katalonijai vai Spānijai, bet visai pasaulei, ka vairums iedzīvotāju šeit jūtas piederīgi gan Katalonijai, gan Spānijai, gan Eiropai un turpinās par tādiem būt,” sacīja Arimadasa.
Savukārt Spānijas premjera Mariano Rahoja Tautas partijai ir klājies pavisam slikti.
Viņiem Katalonijas parlamentā turpmāk būs tikai trīs no 135 deputātiem. Visticamāk, tas ir skaidrojams ar to, kā Rahojs ir mēģinājis risināt tā dēvēto Katalonijas krīzi. Saraksta līderis Ksavjē Garsija-Albiols neslēpa savu sarūgtinājumu. “Tas ir slikts, ļoti slikts vēlēšanu rezultāts, ar kuru mēs nevaram lepoties,” pauda Garsija-Albiols.
Ne visai labus panākumus ir guvuši arī sociālisti. Tādēļ Spānijas vienotību atbalstošajām partijām parlamentā būs mazāk nekā puse no deputātiem. Arī kreisi noskaņotās partijas “Podemos” Katalonijas atzaram, kas neatkarības jautājumā ieņem neitrālu pozīciju, nav izdevies piesaistīt pārāk daudz atbalstītāju, atzina šī saraksta pirmais numurs Ksavjē Domenešs.
“Mēs esam cītīgi strādājuši, lai pārvarētu sabiedrības sašķeltību. Un šis iznākumus vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc cīņas ar polarizāciju. Šai valstij ir nepieciešams pāršķirt lappusi un uzsākt jaunu posmu,” norādīja Domenešs.
Barselonas ielās vietējā Katalonijas prese izceļ neatkarības atbalstītāju spēku uzvaru, tikmēr nacionālā prese labprātāk runā par neatkarības pretinieku - “Pilsoņu” partijas panākumus, kas pirmo reizi šo spēku padara par lielāko Katalonijas parlamentā, pat ja balsu valdošās koalīcijas veidošanai nepietiek.
Tomēr prese arī rezumē, ka diena pēc vēlēšanām politiski ir ļoti grūta, bet nākotne - joprojām neskaidra. Otrās lielākās neatkarību atbalstošās politiskās partijas līderis un citi politiķi joprojām ir ieslodzījumā par sacelšanos pret valsti, tas pats atgriežoties draud Pudždemonam.
Jau ziņots, ka Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu, bet 27.oktobrī nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Oficiālā Madride ieviesa apgabalā tiešo pārvaldi un aizturēja vairākus neatkarības piekritēju līderus, kā arī izsludināja jaunas vēlēšanas.
