Francijas ostas pilsētiņa Kalē ir kļuvusi par vienu no simboliem pašreizējai Eiropas bēgļu krīzei. Situācija tur skaidri parāda, ka ar līdzšinējiem paņēmieniem šo krīzi atrisināt pašreiz neizdodas.
Pa dienu Kalē centrā ir mierīgi. Spīd silta septembra saule un pūš stiprs Ziemeļjūras vējš. Tuvumā ir osta, kas ir viena no lielākajām pasažieru ostām Rietumeiropā. Turpat ir arī tunelis, kas ved zem Lamanša šauruma uz Lielbritāniju.
Izkāpjot Kalē centrā esošajā dzelzceļa stacijā, var redzēt vairākus bariņus ar melnādainiem vai arābu izcelsmes vīriešiem. Viņi mierīgi sēž uz parka soliņiem un pie uzkodu bāra.
Tomēr tā ir tikai neliela atblāzma no telšu pilsētiņas, kas slejas pilsētas nomalē, kāpās un pļavās pie Žila Ferī vārdā nosauktā bēgļu centra. Telšu pilsētiņā dzīvo vismaz 3000 cilvēku. Pārsvarā tie ir jauni vīrieši, kuri naktīs mēģina nokļūt pāri kanālam Lielbritānijā.
Ironiski, ka 19. gadsimta valstsvīrs Žils Ferī Francijas vēsturē ir pazīstams ne tikai ar izglītības sistēmas atdalīšanu no baznīcas, bet arī ar atbalstu pamatīgai Francijas koloniālās impērijas palielināšanai. Pa kādam bijušajās Francijas un citu valstu koloniju iedzīvotājam tagad var sastapt arī šajos Kalē džungļos.
