Sillamē ir neliela pilsēta Igaunijas ziemeļos, netālu no robežas ar Krieviju, un tajā dzīvo apmēram 15 tūkstoši iedzīvotāju.
Padomju laikos vietējā rūpnīca nodarbojās ar urāna bagātināšanu. Lai gan to pārtrauca 1989.gadā, tieši šīs darbības ar radioaktīvajām vielām bija par iemeslu vietējo iedzīvotāju satraukumam, ka tagad ugunsgrēka laikā varētu izplatīties radiācija.
Ziņots, ka ugunsgrēks retzemju metālu rūpnīcā "Molycorp Sylmet" izcēlās trešdien pirms plkst.16, izplatot toksisku dūmu mākoni divu kilometru rādiusā. Ugunsdzēsējiem izdevās liesmas uzveikt, bet ap plkst.4 ēkas apsardze ziņoja par jaunu uzliesmojumu.
„Tā ir ierasta prakse – ja pastāv ēkas sagrūšanas draudi un glābēji nevar tai piekļūt, no ārpuses ir grūti ieraudzīt, vai tur ir kādas ogles. Taču tās diemžēl atkal var uzliesmot. Šodien vēl ir pāragri teikt, kā ugunsgrēks izcēlies. Viss tiks noskaidrots izmeklēšanā,” skaidro ugunsdzēsēju pārstāve Helēna Tammetsa.
Pēc uzņēmuma vadības aplēsēm ugunsgrēks izcēlies piecstāvu ēkas trešajā vai ceturtajā stāvā. Tajā bija nodarbināti nedaudz mazāk par simtu no kopumā 550 rūpnīcas darbiniekiem. Konkrētajā korpusā gan nenotika darbs ar viegli uzliesmojušām vielām, tādēļ uzņēmuma vadība pagaidām atsakās no minējumiem par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem.
„Diemžēl tur ir daudz plastikāta tvertņu, cauruļvadu. Tās ir lietas, kas sāka degt un no kā vakar pacēlās melni dūmi. Mēs patiešām apstrādājam šeit radioaktīvus materiālus. Tomēr tajā ēkā tādu materiālu nebija. Jebkurā gadījumā radiācija neizplatās ar uguni, tāpēc tādu draudu nav. Šo rūpnīcu savulaik uzcēla kā urāna pārstrādes rūpnīcu. Tāpēc daudziem šķiet, ka viss šeit ir radioaktīvs. Taču vēsturiski radioaktīvie materiāli tika novākti,” skaidro uzņēmuma ģenerāldirektors Deivids O'Broks.
Sillamē pilsētiņas ielas ir teju tukšas arī parastas darba dienas vidū, bet otrdien, sākoties ugunsgrēkam, stiprā piedūmojuma dēļ tajā tajās nebija manāms teju neviens cilvēks. „Bija tādi dūmi kā migla. Aptuveni četras stundas. Policija braukāja, teica, lai aizveram logus un neejam ārā, jo var būt saindēšanās,” atceras Sillamē iedzīvotāja Mzavinari.
„Mēs šajā pilsētā nodzīvojām daudzus gadu desmitus. Iepriekš bija radiācija, bet nekas, Dievs mūs sargā,” saka Vladislavs.
Ugunsgrēkā cietušo nav ne pilsētnieku, ne rūpnīcas darbinieku vidū. Arī no sešiem glābējiem, kuriem bija nepieciešama mediķu palīdzība, četri turpināja dzēšanas darbus, bet arī pārējie divi nav smagi cietuši.
Uguns gan pilnībā nopostīja vienu rūpnīcas korpusu un nav zināms, kas notiks ar teju simt darbiniekiem, kas tajā strādāja. Uzņēmuma vadība lēš, ka uguns nodarītos postījumus krietni pārsniegs ražošanas dīkstāve.
Tikmēr ārvalstu mediji vēstī, ka ASV uzņēmums, kas iegādājies Igaunijas rūpnīcu, iekūlies teju divus miljardus lielās parādsaistībās un jau šomēnes grasās lūgt tiesisko aizsardzību.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks izcēlās rūpnīcas ražotnē, aizdegoties celofānam. Liesmas iznīcināja ēkas jumtu, un virs pilsētas divu kilometru rādiusā ap ugunsgrēka vietu pacēlās toksiski dūmi, tāpēc glābēji otrdien aicināja Sillamē iedzīvotājus palikt telpās.
Rūpnīca pieder ASV uzņēmumam "Molycorp". Pirms Padomju Savienības sabrukuma šajā rūpnīcā tika veikta urāna bagātināšana, bet pēdējā laikā tur tiek iegūti tādi retzemju metāli kā tantals un niobijs.
