ES dalībvalstu un Turcijas līderu migrācijas problēmām veltītajā samitā, kas pirmdien, 7.martā, sāksies Beļģijas galvaspilsētā Briselē, piedalīsies arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Samitu sasauca Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, un tā laikā tiks izvērtēts ES un Turcijas rīcības plāns migrācijas plūsmas apturēšanai.
Jau februāra vidū bloka līderi paziņoja, ka bēgļu krīzi Eiropā var apturēt tikai kopīga aktīva rīcība. Lai apturētu bēgļu straumi, ES dalībvalstis apņēmās piešķirt Ankarai apmēram trīs miljardus eiro. Savukārt no Turcijas varas iestādēm tiek sagaidīta aktīvāka rīcība, lai bloķētu imigrantu plūsmu.
Eiropas līderi ir noskaņoti pārliecināt Turciju pieņemt atpakaļ no Grieķijas lielu skaitu cilvēku, kas nekvalificējas bēgļa statusam – visbiežāk runa ir par ekonomiskajiem migrantiem. Mērķis ir – lai Grieķijā nonāk tikai tie, kas pieprasa patvērumu. Un galvenais – Atēnas kopā ar pārējām Eiropas valstīm vēlas panākt to, lai Turcija aptur migrantu plūsmas no saviem krastiem un aktīvāk apkaro cilvēku tirdzniecību.
Šobrīd aptuveni 2000 migrantu ik dienu šķērso Egejas jūru, lai no Turcijas nokļūtu līdz grieķu salām. Parasti katrs no šiem cilvēkiem, kas sēžas laivā, samaksā vidēji 500 līdz pat 1000 eiro vai pat vairāk.
Visticamāk, Turcija arī cīnīsies par savām interesēm – līdz ar trīs miljardu eiro ES palīdzību pieprasot arī vīzu režīma atcelšanu Turcijas pilsoņiem ieceļošanai Eiropā. Tāpat Turcija grib uzsākt pārrunas par iestāšanos ES.
Ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda viedokli, ka Turcija nav apmierināta ar līdz šim panākto vienošanos, īpaši ar ES piedāvātās finansiālās palīdzības apmēru."Turcija vēlētos nevis trīs miljardus eiro nezināmam laika periodam, bet šādu summu ik gadu," sprieda Skudra.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs dosies uz samitu ar gandrīz visu politisko partiju līderu parakstītu vienošanos. Plānots, ka viņš nosodīs vienpusējus lēmumus, ko pieņēmušas vairākas ES valstis, slēdzot robežas un nepieņemot bēgļus no Grieķijas.
Savā runā svētdien, 6.martā, grieķu premjers teicis: "Pret Eiropu, kas aizver savas acis un sirdis, un robežas ne tikai bēgļu priekšā, bet arī realitātes priekšā, pret tādu Eiropu mēs iebilstam". Paredzams, ka Ciprs aicinās Eiropas valstis sadalīt slogu bēgļu uzturēšanā, lai Grieķija nepaliek par – kā šeit saka – dvēseļu noliktavu."
Situācija Grieķijā saistībā ar bēgļiem kļūst dramatiska. Balkānu maršruts šobrīd ir tikpat kā slēgts. Tā kā Grieķijas ziemeļu robeža paliek slēgta, visi tie tūkstoši migrantu un bēgļu, kas nokļūst valstī, paliek tur iesprostoti. Grieķijā tagad ir vairāk nekā 33 000 migrantu, un ar katru dienu to skaits pieaug.
Pirejas ostā arī tikko pietauvojās prāmis, kas atvedis 600 migrantus. Tas, kur viņi dosies, nav skaidrs. Jau šobrīd pašas ostas teritorijā dzīvo teju 2000 cilvēku. Daudzi, visticamāk, ceļos uz grieķu ziemeļu robežu cerībā, ka tiks tai cauri.
Pierobežas pilsētiņas Idomeni apkaimē atrodas jau 13 000 cilvēku. Cilvēki dzīvo teltīs, kas uzslietas dubļainā laukā, mazgāšanās iespēju nav, nepietiek ēdiena, bērni saslimst ar elpošanas slimībām, taču trūkst gan zāļu, gan arī atbilstošas medicīniskas apkopes.
Grūtības sagādātas arī vietējiem iedzīvotājiem. Daudzi no migrantiem klauvē pie iedzīvotāju māju durvīm un prasa ēdienu, apģērbu un arī naudu.
Vietējās varas pārstāvji runā par humāno krīzi un aicina valdību pasludināt ārkārtas stāvokli. Taču atbildīgais ministrs Jans Muzals teicis, ka robežas, visticamāk, paliks slēgtas, un Grieķijai jāgatavojas lielāka bēgļu un migrantu skaita izvietošanai, kas paliks valstī ilgāku laika posmu
Vietas oficiālajos bēgļu izvietošanas centros visiem nepietiek. Svētdien paziņots par 14 jaunu bēgļu uzturēšanas nometņu būvniecību, un tur varētu izvietot nepilnus 18 000 cilvēku. Taču jautājums paliek – vai arī tas būs pietiekami, jo saskaņā ar Eiropas komisāra migrācijas lietās prognozēm martā vien valstī varētu nonākt vēl 100 000 migrantu un bēgļu.
Zīmīgi, ka vērojams ārkārtīgi liels grieķu iedzīvotāju atbalsts bēgļiem. Daudzi cilvēki dodas uz migrantu atrašanās vietām, nesot sviestmaizes, pašceptus pīrāgus, kādu augli. Ļoti daudz grieķu dodas palīgā kā brīvprātīgie. Iedzīvotāji arī aktīvi piedalās organizētajās ziedojumu vākšanas un cita veida bēgļu palīdzības kampaņās.
Saskaņā ar "Eirobarometra" datiem 85% grieķu iedzīvotāju izsakās par labu palīdzības sniegšanai bēgļiem, bet vidēji Eiropā šis skaitlis ir mazāks – 65% uzskata, ka bēgļi jāatbalsta.
