Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Iepazīsti "Precību dziesmu"

Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Kā 1990.gadā izskanēja Lūcijas Garūtas "Lūgšana"

SPECIĀLI no Donbasa: Miera pazīmju nav, taču vietējie spriedzei ir pielāgojušies

SPECIĀLI no Donbasa: Miera pazīmju nav, taču vietējie spriedzei ir pielāgojušies

Brīdinājuma zīmes ceļmalās par mīnām tagad pavada iedzīvotājus Austrumukrainā pie frontes līnijas, kas šķērso kontaktlīniju starp Ukrainas valdības un separātistu kontrolētajām teritorijām, lai apciemotu radus vai dotos atpūsties pludmalēs Azovas jūras piekrastes pilsētā Mariupolē.

Apšaudes ik pa laikam turpinās, tomēr dzīve rit uz priekšu. Situācija un Minskas vienošanās gan joprojām ir trauslas. Par to liecina arī prokremlisko separātistu Doņeckā paziņojums otrdien, 18. jūlijā, par nodomu izveidot jaunu valsti – „Mazkrieviju”. Vienlaikus Eiropas Savienība turpina atbalstīt Kijevu arī situācijas normalizēšanai konflikta skartajās zonās – tās pagājušajā nedēļā apmeklēja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Brīdinājumi par mīnām un cerības uz mieru

Vienā pēc otras, vecākās un jaunākās, pārsvarā “Lada” markas automašīnās, bet daudzi arī kājām - pēc dokumentu pārbaudes cilvēki abos virzienos šķērso Ukrainas valdības Gnutoves kontrolpunktu netālu no Mariupoles. No šejienes līdz kontaklīnijai, aiz kuras teritoriju jau kontrolē prokremliskie separātisti, attālums mērāms simtos metru.

Gar krūmainajām ceļamām izvietotas sarkanas brīdinājuma zīmes ar baltu galvaskausu par mīnām. Liecība par sīvām kaujām, kas šeit risinājās vēl pirms diviem trim gadiem.

Palaikam apšaudes šeit mēdz notikt arī tagad. Tāda bija pērn oktobrī, un arī šogad pavisam netālu aptuveni 100 metru rādiusā no kontrolpunkta no prokrelimisko separātistu puses, saka štāba priekšnieks, pulkvedis Andrejs Savčuks. Vasarā postenis darbojas no sešiem rītā līdz astoņiem vakarā. Dienā šo posteni šķērso 1000-1500 transportlīdzekļu un 3000-5000 cilvēku, norāda Savčuks.

„Ir tā dēvētie pārnācēji, kas no pagaidu nekontrolētās teritorijas šķērso kontaktlīniju uz pastāvīgo dzīvesvietu, kas atrodas kontrolētā teritorijā,” saka Savčuks. “Taču pamatā tie ir cilvēki, kuriem ir radi gan šeit, gan tur. Patlaban arī ir kūrortsezona. Mariupole un tai tuvās pilsētas ir kūrortzona, tādēļ daudzi cilvēki brauc atpūsties,” skaidro pulkvedis.

Tāda nu šeit ir „jaunā norma” – bruņotais konflikts un ik palaikam apšaudes turpinās, tomēr dzīve rit uz priekšu. Gnutovē, šķērsojot kontrolposteni, Latvijas Radio sastop 59 gadus vecos Ņinu Leņičnu, kas ir no Doņeckas, bet tagad dzīvo Mariupolē.

„Kā sākās, tā arī atnācām uz šejieni. Jau pirms pusotra gada. Kas notika? Kas to lai zina! Droši vien kaut ko nesadalīja. Nezinu,” saka Ņina. “Tur dzīvoklis palika un bērni.

Kaut viņi ātrāk salīgtu mieru, tas pats galvenais. Mēs tikai gribam mieru, neko citu. Mēs negribam, lai puiši iet bojā. Abās pusēs,” saka Ļeņična.

Paziņojums par Mazkrieviju neatkausē diplomātisko sasalumu

Minskas vienošanās par konflikta atrisināšanu ieročus gan pieklusinājušas, taču tas joprojām turpinās. Vienošanos īstenošanas izredzes tagad vēl vairāk iedragājis separātistu pašpasludinātās „Doņeckas tautas republikas” līdera Aleksandra Zaharčenko otrdienas, 18. jūlija, paziņojums par nodomu izveidot jaunu valsti - „Mazkrieviju”.

Kijeva paziņoja, ka šī paziņojuma kājas aug no Kremļa. Avoti Kremlī medijiem savukārt apgalvoja, ka Maskavai ar to nav saistības, bet Krievijas pārstāvis Minskas kontakgrupā Boriss Grizlovs paziņoja, ka šāda iniciatīva neatbilst Minskas norunām un drīzāk uztverama kā daļa no informācijas kara, nevis reālās politikas. Arī otras separātistu pašpasludinātās „Luhanskas tautas republikas” līderi Zaharčenko paziņojumu noraidīja.

Vienlaikus tas parāda, cik situācija tomēr ir trausla. Kaut Krievija pārmetumus noraida, rietumvalstis un Kijeva par to vaino Maskavu, norāda Vadims Černišs. Viņš ir Ukrainas ministrs jautājumos par pagaidu okupētajām teritorijām un iekšēji pārvietotajām personām. Ministrija atbild par politiku attiecībā uz teritorijām, ko valdība nekontrolē; par atbalstu iekšēji pārvietotajām personām; cenšas novērst spriedzi starp tiem, kas atbēguši, un vietējiem; koordinē infrastruktūras atjaunošanu, starptautiskos projektus.

Černišs, kurš pats piedalījies Minskas procesā, uzsver, ka pirmais solis jāsper Krievijai.

„Domāju, ka starptautiskie pūliņi novedīs pie tā, ka Krievijai būs jāgarantē drošības prasības. Arī jūs varējāt šodien pārliecināties, ka drošības šeit nav. Ne militārpersonām, ne mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet tālāk tad varēs ieviest dzīvē Minskas vienošanās,” bilst Černišs. “Mēs kā valsts tām esam uzticīgi. Mēs uzskatām, ka tieši Krievijas nevēlēšanās dēļ īstenot Minskas vienošanās tās patlaban ir nedaudz strupceļā. Maskava grib, lai tās rokās visu laiku būtu svira – uzgriezt vairāk uguni vai mazāk, un tādā veidā ietekmēt situāciju. Tas pats notiek arī Sīrijā un citos punktos,” saka ministrs jautājumos par pagaidu okupētajām teritorijām.

Pamiers ar apšaudēm un ievainotajiem

Līdzīga nostāja ir Doņeckas apgabala gubernatoram Pavlo Žebrivskim. Viņš un Černišs pirms dažām dienām šeit pie frontes līnijas tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, kurš ieradās, lai iepazītos ar ES atbalstītajiem projektiem un situāciju.

„Patlaban it kā izsludināts tā dēvētais „maizes pamiers”, tomēr tas nav noturējies nevienu dienu.

Apšaudes bijušas arī pēdējā diennaktī,” norāda Žebrivskis. “Nedaudz mazāk, kā ierasts. Varbūt saistībā ar to, ka ierodas no Eiropas Savienības – viņi samazina apšaudes, kad brauc ārvalstu delegācijas. Tomēr diennakts laikā mums ir divi ievainotie Marinkā [pie Doņcekas] no mīnmetēju apšaudes. Mēs katru diennakti reģistrējam 20 līdz 40 apšaudes no aizliegtā bruņojuma,” norāda ministrs.

Žebrivskis uzskaita, ka galvenās problēmas apgabalā ir saistītas ar ekoloģiju, ūdensapgādi un infrastruktūru, arī konfliktā cietušo māju atjaunošanu.

Šos jautājums viņš pārrunāja ar Dombrovski, kurš atzina, ka problēmas ir ļoti nopietnas.

„Vajadzību ir ļoti daudz, un ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības atbalsts šeit turpinātos. Jo pašreiz ir arī tendences uzskatīt Šo Ukrainas konfliktu zināmā mērā par aizmirsto konfliktu. Bet ir ļoti svarīgi, lai Eiropa Savienība turpinātu strādāt gan ģeopolitiskā līmenī pie konflikta risinājuma, gan sniegt palīdzību uz vietas,” neslēpj Dombrovskis.

Eiropa Savienība nesen piešķīra papildus 200 miljonu eiro atbalstu Ukrainai, no tiem 50 miljoni eiro paredzēti tieši konflikta teritorijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti