SPECIĀLI no Bukarestes: Moldāvi masveidā pieņem Rumānijas pilsonību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rumānija un Moldova - savdabīgs valstu pāris, kas runā vienā valodā, bet dzīvo atsevišķi. Rumānijā ir apmēram 20 miljoni iedzīvotāju, Moldovā ap sešām reizēm mazāk – ap 3,5 miljoni iedzīvotāju. Kaut gan Moldova nav un varbūt arī nebūs Eiropas Savienībā (ES), daudziem tās pilsoņiem ir ES pases. Tas ir noticis līdz ar Rumānijas pasportizāciju. Tas nozīmē, ka tiem moldāviem, kuri var pierādīt, ka pirms Moldovas inkorporācijas Padomju Savienībā viņi vai viņu senči ir bijuši piederīgi Rumānijai, ir tiesīgi kļūt par Rumānijas pilsoņiem. Daudzi to izmanto, ieskaitot parlamenta spīkeri.

Rumānija un Moldova - savdabīgs valstu pāris, kas runā vienā valodā, bet dzīvo atsevišķi. Rumānijā ir apmēram 20 miljoni iedzīvotāju, Moldovā ap sešām reizēm mazāk – ap 3,5 miljoni iedzīvotāju. Kaut gan Moldova nav un varbūt arī nebūs Eiropas Savienībā (ES), daudziem tās pilsoņiem ir ES pases. Tas ir noticis līdz ar Rumānijas pasportizāciju. Tas nozīmē, ka tiem moldāviem, kuri var pierādīt, ka pirms Moldovas inkorporācijas Padomju Savienībā viņi vai viņu senči ir bijuši piederīgi Rumānijai, ir tiesīgi kļūt par Rumānijas pilsoņiem. Daudzi to izmanto, ieskaitot parlamenta spīkeri.

Tradīcijas vienas, taču valstis dažādas

Bukarestes tirgū uz jautājumu, vai ir iespējama Moldovas un Rumānijas apvienošanās, atbilde ir ļoti tieša. “Ja Moldova apvienosies ar Rumāniju, tad būs karš ar Krieviju,” tā saka vietējā iedzīvotāja Monika.

Bet, dzīvodami mierīgi, tāpat kā līdz šim gan moldāvi, gan rumāņi par saviem sauc tos pašus tautiskos rakstus, tās pašas nacionālās melodijas, tās pašas senās ēdienu receptes.

Kaut uzraksts var vēstīt, ka tas ir moldāvu pīrāgs, pārdevēja saka – rumāņu.

 Bukarestes ielās daudzviet redzami lozungi, kas vēsta, ka Besarābija, kas ir Moldovā, patiesībā ir tā pati Rumānija. Tātad Rumānijai un Moldovai jābūt kopā. Bukarestē ir kāda organizācija, kura ļoti aktīvi cīnās par to, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. “Nerunājiet par apvienošanos – bet apvienojieties!” saka Rumānijas un Moldovas apvienošanās organizācijas “Actiunea 2012” prezidents Džordžs Simions. Viņš citē kādu no Rumānijas ekspremjeriem, kurš aģitējis par vienotu un spēcīgu valsti visiem rumāņiem.

Vienota valsts jau bija realitāte reiz pirms 100 gadiem. Tad to pārtrauca padomju laiki.

Krītot dzelzs priekškaram, rumāņi iedvesmojās no Baltijas ceļa un pāri robežupei cēla ziedu tiltu. Pēc organizācijai pieejamiem datiem pašlaik par apvienošanos esot ap 75% Rumānijas un ap 35% Moldovas iedzīvotāju. “Bijusī padomju propagandas mašīna strādā ļoti labi Kišiņevā. Ne tik daudz kontrolēta no Maskavas, bet kontrolēta arī no Kišiņevas ietekmīgām personām, kuras grib saglabāt savas privilēģijas, grib saglabāt savu vietējo varu un negrib, ka notiktu apvienošanās ar Rumāniju,” norāda Simions.

Pēc Rumānijas pasēm brauc ar autobusiem

Taču ir kaut kas, kas, šķiet, nostrādājis labāk par propagandu. Proti, Rumānijas piedāvājums izsniegt savas pases un pilsonību rumāņiem Moldovas pusē.

Gribētāju ir ļoti daudz.

Piemēram, tagad jau Bukarestes teātra aktieris Vitālijs Bantašs ir viens no viņiem. “Mani radinieki, mani vecāki, mani draugi nāca, nodeva savus dokumentus un gaidīja un tad saņēma pilsonību. Bet bija arī tā, ka tad, kad mēs no arhīviem Kišiņevā saņēmām mūsu datus – tad ļoti daudzas reizes vai nu kādam burtam kaut kas pietrūka, vai kaut kas tur nebija īsti. Tas bija speciāli! Kā citādi to lai pasaka? Brauc nu atpakaļ un uzliec to ķeksīti! Var teikt, ka to procesu tomēr centās bremzēt,” saka Bantašs.

Tomēr vēlme pēc Rumānijas pasēm kļuva masveidīga.

“Mums pēc neoficiāliem datiem jau vairāk nekā miljonam Moldovas republikas iedzīvotāju ir dubultā pilsonība – tas nozīmē, arī Rumānijas pilsonība,”

atzīst Moldovas Lauku ražotāju nacionālās federācijas pārstāve Radita Garšta.

Simions akcentē, ka Moldovas iedzīvotājiem ir tiesības kļūt par Rumānijas pilsoņiem un iegūt tiesības, kas ir rumāņiem. “Cilvēki no Moldovas bieži dodas uz rietumvalstīm, lai tur strādātu. Un tā ir laba lieta, jo viņi strādā likumīgi. Viņi nebrauc uz Maskavu, nebrauc uz Pēterburgu, lai tur strādātu celtniecības objektos, kas neievēro drošības normas, no kurienes strādnieki bieži vien atgriežas zārkos. Manuprāt, tas ir labs veids, kas ļauj Moldovas cilvēkiem strādāt civilizētā pasaulē, brīvā pasaulē, mūsu Eiropā, kam ir jābūt vērtību Eiropai, ar kultūru identitāti  un kultūru daudzveidību,” klāsta Simions.

Eiropā sapelnītā moldāvu nauda ir arī liels atspaids Moldovas ekonomikai. Pašai saviem spēkiem nokļūt tuvāk ES un NATO Moldovai neļauj arī viena no tai atšķeltajām zemēm - Krievijas kontrolētā Piedņestra, kuras pašpasludināto neatkarību nav atzinusi neviena valsts. Rumānijas pusē mēdz arī atcerēties, ka bijis reiz laiks, kad pati Krievija sūtījusi signālus, ka piekristu Rumānijas un Moldovas apvienošanai. Ar noteikumu - ja rumāņi neiestājas NATO. Taču tāda cena par kompromisu Rumānijai neesot bijusi pieņemama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti