Taču politikas pētnieks Oskars Nīdermaijers norāda, ka joprojām nav skaidrs, kāda būs nākamā Vācijas valdošā koalīcija:
„Mūsu elektorāts ir kļuvis elastīgs. Vēlētāji daudz mazāk nekā agrāk saista savu izvēli ar kādu konkrētu partiju, tā vietā daudz spēcīgāk reaģējot uz kandidātu īstermiņa piedāvājumiem. Tas nozīmē to, kāda koalīcija būs iespējama, izšķirs viens, divi vai trīs procenti vairāk vai mazāk kādai no partijām. Visticamāk, varētu veidoties tā saucamā plašā koalīcija. Neticu, ka sociāldemokrāti un zaļie divatā spēs iegūt vairākumu parlamentā. Tāpat neticami, ka valdību divatā varētu izveidot kristīgie demokrāti un zaļie.”
Nīdermaijers vērtē, ka koalīcija ar trim partneriem būtu sarežģīta, jo zaļie un brīvie demokrāti savos uzskatos stāv ļoti tālu viens no otra, it sevišķi nodokļu jautājumos.
„Kas atliek? Glābiņš būs plašā koalīcija. Kristīgajiem demokrātiem kā stiprākajai partijai tas būtu izdevīgi, jo viņi varēs piedāvāt Merkeles kandidatūru kanclera amatam,” secina Nīdermaijers.
Svētdien Vācijā notiek Bundestāga vēlēšanas, un, visticamāk, kanclerei Angelai Merkelei tajās izdosies saglabāt savu amatu uz trešo pilnvaru termiņu, tomēr joprojām nav skaidrs, kas varētu kļūt par nākamajiem viņas vadīto konservatīvo koalīcijas partneriem.
