Ar Katalonijas nacionālistu uzvaru un rekordlielu vēlētāju līdzdalību ir noslēgušās parlamenta vēlēšanas Katalonijā. Neatkarības piekritēji iepriekš ir solījuši, ka vairākuma iegūšana parlamentā būs tautas dots mandāts virzīt uz priekšu neatkarības procesu. Katalonijas galvaspilsētas Barselonas ielās mijās gan sajūsma, gan asaras.
Līdz pēdējam brīdim vēl bija prognozes, ka ļoti lielā balsotāju aktivitāte (77,45%) varētu būt mudinājusi aktivizēties Katalonijas atdalīšanās pretiniekiem, taču viss izrādījās ir otrādi - uzvaru guva nacionālisti.
Paredzams, ka vispirms rimsies eiforija par uzvaru, Katalonija noformēs reģionālo parlamentu, kurā galveno lomu tātad spēlēs neatkarības piekritēju bloks „Kopā par jā!”, kurā ir apvienojušies vairāki spēki un arī prezidenta Artūra Masa vadītā konservatīvā Demokrātiskā apvienība. Tai, visticamāk, pievienosies arī mazāks galēji kreiss spēks „Tautas vienotības kandidāti”, kurš arī iestājas par Katlonijas atdalīšanos no Spānijas, kopā veidojot jau nopietnu pārsvaru 135 deputātu lielajā parlamentā.
Katalonijas galvaspilsētas Barselonas ielās vēlēšanu nakts mijās gan ar sajūsmu, gan asarām. Notikušais ir satriecis gan tos daudzos katalāņus, kas vēlējās reģiona palikšanu Spānijas sastāvā, gan pašu Spāniju, gan nesola vieglas dienas arī ES kopumā, kurai var nākties lemt par Katalonijas nākotni.
Prieks un līksmība Katalonijas nacionālistu pusē. Sagaidījuši vēlēšanu rezultātus uz lielajiem ekrāniem pie atdalīšanās piekritēju partiju bloka „Kopā par „Jā!”” mītnes, ar Katalonijas neatkarības karogiem rokās, uz pleciem, virs galvas simtiem cilvēku, un īpaši daudz jauniešu, vēl ilgi priecājās reģiona galvaspilsētas Barselonas ielās.
Taujāti par izjūtām daudzi gan atzina, ka vēlējušies vēl lielāku atbalstu un apzinās, ka neatkarības process nebūs viegls. „Mēs ieguvām labu rezultātu. Es, protams, būtu gribējusi vēl lielāk atbalstu, bet ir labi kā ir. Skaidrs, ka tas nav viegli, bet neatkarība ir tas, ko vēlējās liela daļa Katalonijas sabiedrības,” viņa saka.
„Varbūt īslaicīgi tas būs grūti, bet ilgtermiņā būs ļoti labi gan Katalonijas ekonomikai, gan cilvēkiem. Par to es esmu drošs. Bet tagad mums ir daudz jāstrādā,” piebilst puisis.
Gluži pretējs noskaņojums to Katalonijas iedzīvotāju pusē, kuri līdz pat pēdējam cerēja, ka milzīgā balsotāju aktivitāte nesīs gluži pretēju rezultātu, ka spēkus būs apvienojuši tie balsotāji, kas redz Katalonijas nākotni Spānijas sastāvā. „ES nekad nepieļaus šo atdalīšanos pat tad, ja to pieļautu Spānijas likumi. Un tas ir viena vienkārša iemesla dēļ – rīt četrās daļās sadalītos Francija, piecās – Itālija, trijās – Vācija. To nevēlas nedz ES, nedz kāda cita valsts,” uzsver kāds Katalonijas iedzīvotājs.
Otrie - aiz nacionālistiem - paliek sociālisti ar 25 procentiem balsu.
Saskaņā ar solīto, politiķiem būtu jāsāk sarunas ar Spānijas centrālo varu Madridē par Katalonijas neatkarības procesu. Kā saka paši neatkarības atbalstītāji, sabiedrības mandāts tam ir dots un to vairs nav iespējams apstrīdēt.
Bet tas nebūs viegli, jo Spānijas nostāja ir pilnīgi skaidra, turklāt Spānijas valdība pēdējās dienās ir pieņēmusi virkni likumu, kuri faktiski pilnībā izslēdz iespēju reģionam pasludināt neatkarību bez ārkārtīgi smagām sekām, tiesas procesiem un tamlīdzīgi.
Katalonijas neatkarības politiķi to visu skaidri zina, bet tik un tā uzskata, ka visa pamatā ir un būs diskusijas.
Tuvākajās dienās no Briseles un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses var sagaidīt arī daudz un dažādas kampaņas un mudinājumus neatdalīties. Vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) Briselē un vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir norādījuši, ka Katalonijai būs nepatīkamas sekas, ja tā nolems atdalīties no Spānijas.
Barselonā, runājot ar cilvēkiem pie vēlēšanu iecirkņiem, bija ļoti jūtams, ka neatkarības pretiniekus vada ļoti racionāli argumenti – kā būs tālāk, kas notiks ar ekonomiku, bankām, pensijām, kuras joprojām maksā Madride, kāda būs ikdienas dzīve, politika, vai Katalonija spēs viena pastāvēt, vai tā nepaliks Eiropas nomalē.
Savukārt no neatkarības atbalstītāju atbildēm bija noprotams, ka viņus vada ļoti emicionāli argumenti – ilgi esam gribējuši neatkarību, ilgi esam jutušies apspiesti, mūs valodu neatzīst valsts iestādēs, mums neļauj pašnoteikties, kāpēc mums no Madrides tik ilgi bija jāubago referendums par neatkarību.
Tajā pašā laikā no abām pusēm varēja dzirdēt, ka šis nav balsojums pret Spānijas cilvēkiem, bet gan pret politisko eliti.
Lielu lomu nospēlēja un faktiski lāča pakalpojumu izdarīja pati Spānijas vara, kas visu šo laiku ļoti negatīvi, kritiski izturējās pret šiem Katalonijas mājieniem, akcijām ļaut izteikties par neatkarību. Kā katalāņi saka – kāpēc nevarēja būt kā Skotijā, kur Lielbritānija atļāva sarīkot referendumu, bet Deivids Kamerons tā vietā, lai baidītu un draudētu, pats izvērsa Apvienotās Karalistes nesadalīšanas kampaņu. Spānijas premjerministrs Marians Rahojs neko tādu pat neapsvēra un tagad var redzēt savas politikas sekas.
Šāds Spānijas iekšpolitikas pavērsiens Eiropas politiku nešaubīgi nostāda ļoti neērtā situācijā, kura agri vai vēlu nonāks arī uz Eiropas Savienības galda.
Pirmkārt, ja Katalonija vienpusēji pasludinās neatkarību, pārējām valstīm būs jāizsaka savs viedoklis, un Katalonija nav kādas trešās valsts separātisks reģions. Tā ir ļoti attīstīta, ļoti svarīga Spānijas daļa, kas 30 gadus kopā ar Spāniju ir bijusi Eiropas Savienībā. Bet Spānija arī ir liels un nozīmīgs spēlētājs, kas prasīs no citām valstīm atbalstu un palīdzību neatzīt Kataloniju, neļaut sadalīties.
Tajā pašā laikā Katalonijas piemērs var iedrošināt tos reģionus un tās valstis, kuras jau ilgstoši domā par sadalīšanos un atdalīšanos. Piemēram, atkal atgriežoties pie Lielbritānijas, kuras vienotība karājas mata galā, Beļģijas, kas gadiem runā par sadalīšanos, Itālijas, kur arī vairāki reģioni runā par neatkarību.
Tas var iesvelt separātisma liesmu jau ilgi Eiropā gruzdošajās oglēs. Un tagad, ka Eiropas Savienībai jau tā ir daudz klapatu ar bēgļiem, šie jaunumi nāk pavisam nelaikā.
Katalonijas reģionālās vēlēšanas iedvesmojušas arī basku neatkarības piekritējus un viņi tagad vēlas "juridiskas konsultācijas" par reģiona nākotni Spānijas sastāvā. Basku separātistu grupējums ETA četras desmitgades centās panākt neatkarīgas valsts izveidi ar ieročiem rokās.
Katalonijas nacionālistus jau sveikusi Nīderlandes ultranacionālistu partija, ar kuru to rasistiskās politikas dēļ diezin vai vēlētos asociēties katalāņu neatkarības atbalstītāji.
Jau vēstīts, ka svētdien, 27.septembrī, Spānijas ziemeļaustrumu reģionā Katalonijā notika reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.
Oficiālie rezultāti pēc 98% balsu saskaitīšanas liecina, ka Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju alianse “Kopā par jā” ("Junts pel si") ieguvusi 62 deputātu mandātus reģiona parlamentā, bet radikāli kreisā Katalonijas neatkarību atbalstošā partija “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) ieguvusi 10 mandātus. Tām kopā ir 72 mandāti, tātad četri mandāti vairāk par absolūto vairākumu nodrošinošiem 68 mandātiem.
